Lai arī publiski nav pieejams sākotnējais saraksts, ārvalstu mediji ziņo, ka no tā izsvītrotas pāris kompāniju, kas darbojas Latvijā. Latvijas eiroparlamentārieši prognozē, ka pieņemtās sankcijas starpvalstu attiecības varētu ietekmēt drīzāk negatīvi, taču īpašas izmaiņas nav gaidāmas.
Lai arī iepriekš Latvija pauda bažas, ka ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju varētu spēcīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības nozares, ES Ārlietu padomē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis atbalstu ES kompromisa lēmumam, kas paredz samērīgus un efektīvus ierobežojošos pasākumus. «Latvijai šis lēmums nebija viegls, taču tā atbalstīja kompromisu, jo uzskata, ka vienota un solidāra ES ārpolitika ir ļoti svarīga,» informēja Ārlietu ministrija.
«Jebkādas sankcijas attiecības neuzlabo,» spriež Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis. Vēl pirms nāvessoda izpildīšanas cilvēkiem, kurus vainoja Minskas metro spridzināšanā, EP nolēma atlikt asu rezolūciju Baltkrievijas valdībai, taču pēc šiem cilvēktiesību pārkāpumiem par rezolūciju tiks spriests šonedēļ. «Gaidāms, ka tā varētu tikt izpildīta dubultā,» teic I. Godmanis.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete norāda, ka pret pieņemtajām sankcijām viņai ir dalītas jūtas. «Nevaru aizmirst, ka arī mēs sēdējām aiz dzelzs priekškara, tāpēc spēju identificēties ar Baltkrievijas opozīciju,» saka S. Kalniete. Viņa skeptiski vērtē Latvijas stingro iestāšanos pret ekonomiskajām sankcijām, kas, iespējams, licis tās nepiemērot atsevišķām kompānijām, kas sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem. «Kad mēs to uzsveram kā panākumu, ir jājautā, kas ir svarīgāks - desa vai brīvība,» spriež S. Kalniete.
«Gribētu ticēt, ka kompānijas, kas sadarbojas ar Latviju, sarakstā nav iekļautas, jo Latvija skaidri un nepārprotami pauda savu pozīciju, ja mēs neiebilstu, rezultāts varētu būt arī citāds. Esmu vienmēr uzsvērusi, ka savs viedoklis ir jāpauž pašu interesēs, un mēs pareizi darījām,» norāda EP deputāte Inese Vaidere. Viņa atzīst, ka turpmāko notikumu gaitu ir grūti prognozēt. «Ja Baltkrievija turpinās rīkoties kā līdz šim - ar diplomātu izraidīšanu, nāvessodiem -, varētu domāt par stingrākām sankcijām, lai arī es uzskatu, ka ekonomiskās sankcijas ir jālieto tiešām smagos gadījumos,» saka I. Vaidere.
Portāls EUobserver, atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās, ziņo, ka Slovēnija lūgusi no saraksta izņemt miljardierim Jurijam Čižam piederošo kompāniju Elite, kas noslēgusi 100 milj. eiro vērtu kontaktu ar slovēņu kompāniju Riko Group par luksusa viesnīcas būvniecību. Tieši pamatojoties uz to, ka Slovēnija panākusi šādu izņēmumu, Latvija panākusi, ka no saraksta tiek izsvītrotas divas kompānijas, kas sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem, raksta portāls. LETA ziņo, ka Latviju skars vien J. Čiža vadītā uzņēmuma Traipl iekļaušana šajā sarakstā. Jau vēstīts, ka Latvijā ar J. Čiža vārdu saistīti uzņēmumi Latgales Alus D un Mamas D (atrodas Daugavpilī, pēdējais ir viens no Latvijas biodegvielas ražotājiem). Abi pieder Neonaftai, caur kuru J. Čizs kontrolē savus aktīvus Latvijā. Neonafta Kopuzņēmums ietilpst naftas un gāzes holdingā Traipl.
Par vēstnieku atgriešanos Baltkrievijā ES ārlietu ministri spriedīs nedēļas sākumā, jau tagad ministri vienojušies, ka sūtņu atgriešanās notiks saskaņoti, nevis individuāli. Tikmēr Baltkrievijas Ārlietu ministrija sestdien izplatīja paziņojumu, ka «Baltkrievija neredz nepieciešamību tās teritorijā atrasties vēstniekiem, kuru pārstāvētās valstis ir nobalsojušas par pastiprinātām sankcijām».