Šāds iznākums sarūgtinājis cilvēkus, kas ES vadībā gribēja redzēt spilgtus līderus, kuriem būtu lielākas iespējas aizstāvēt Eiropas intereses pasaulē. Latvija uz ES prezidenta amatu virzīja eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, lai gan bija skaidrs, ka viņas izredzes ir diezgan mazas. V.Vīķe-Freiberga asi kritizēja ES par noslēpumaino līderu izraudzīšanās procedūru, kas neatspoguļo eiropiešu vēlmes.
Kā ierasts, lēmums par amatu sadali tika pieņemts aizkulišu sarunās, mēģinot sabalansēt dažādu valstu un grupu intereses. Šajā cīņā lielākās izredzes ir kompromisa kandidātiem, pret kuriem ir vismazāk iebildumu. Par tādu tiek uzskatīts arī H.van Rompujs, kurš Beļģijas premjerā amatā darbojas mazāk nekā gadu. Eiropā viņš ir diezgan mazpazīstams, lai gan zināms, ka viņa vaļasprieks ir haiku sacerēšana. H.van Rompuju atbalstīja ES ietekmīgākās valstis Vācija un Francija.
Lielbritānija tika «uzpirkta» ar ES ārlietu ministra amatu, kas apsolīts K.Eštonei. Viņa jau aptuveni gadu pilda ES tirdzniecības komisāres pienākumus, bet viņas pieredze ārpolitikā ir diezgan maza. Tas palielina bažas, ka H.van Rompuja un K.Eštones tandēmam nebūs viegli pārstāvēt Eiropu sarunās ar pasaules lielvalstu līderiem. Lisabonas līgums, kas stāsies spēkā 1.decembrī, paredzēja abu jauno amatu izveidošanu, lai stiprinātu ES ietekmi pasaulē.