Vispirms gribu atgādināt, ka nodokļu slogs krīzes laikā tika paaugstināts pietiekami būtiski. Līdz ar to, ja runājam par nodokļu samazinājumu tagad, kad ekonomika ir atkopusies, tas nenoliedzami ir pozitīvs solis - mūsu tautsaimniecības konkurētspējas palielinājumam un nodokļu sloga samazinājumam attiecībā pret mūsu kaimiņvalstīm. Baltijas kontekstā Latvijā PVN likme ir visaugstākā - 22%, Lietuvā - 21%, Igaunijā - 20%. 1% PVN samazinājums tikai izlīdzinātu Baltijas valstu starpā šo nelīdzsvarotību, kas ir pašreizējā brīdī. Atceramies, ka arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) krīzes laikā tika palielināts, un līdz ar to arī šī nodokļa samazinājums noteikti tiešā veidā atstās ietekmi uz konkurētspēju.
Vai 1% nav pārāk simbolisks lielums?
Ja raugāmies uz paketi, ko valdība ir piedāvājusi, IIN tiks samazināts par 1% no 2013. 1. janvāra un pēc tam jau straujāk - par 2% nākamajos divos gados.
Jūs runājat par konkurētspēju, bet viens no valdības argumentiem par labu PVN samazināšanai bija iekļaušanās Māstrihtas kritēriju rāmjos.
Es tomēr gribētu uzsvērt, ka šis nodokļu samazinājums galvenokārt ir vērsts uz to, ka fiskālā situācija pašreizējā brīdī ir labāka, budžets pildās labāk un nodokļu slogu var samazināt. Nenoliedzami PVN samazinājums atstāj iespaidu arī uz inflāciju. Ja PVN samazina par 1%, mūsu aprēķini liecina, ka inflācijai gada griezumā vajadzētu samazināties par 0,6-0,7%. Ar nosacījumu, ka visi tirgotāji, godprātīgi sekojot PVN likmes samazinājumam, samazinās arī cenas veikalos un citās tirdzniecības vietās. Ja šis nosacījums neizpildās, ietekme uz inflāciju ir zemāka.
Vai šāda veida inflācijas samazinājums, vērtējot Latvijas indikatorus un lemjot par uzņemšanu eirozonā, no Eiropas institūciju puses tiks ieskaitīts? Vai šāda inflācijas piefrizēšana nevar tikt uzskatīta par ilgtspējīgu inflācijas samazinājumu.
Es piekrītu, ka šis nav inflācijas ilgtermiņa risinājums, šie pasākumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai samazinātu nodokļu slogu. Inflācijas samazinājums ir pakārtots jautājums, kas netieši izriet no PVN samazinājuma. Protams, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija, analizējot situāciju, šim aspektam var pievērst uzmanību, tomēr, ja tās saprot, ka šis nodokļu slogs ir pietiekami augsts un pašreizējā brīdī tiek samazināts tāpēc, ka mēs varam to atļauties, šeit var ļoti labi argumentēt par to.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis ir kritiski izteicies par atsevišķām ECB kustībām jautājumā par Māstrihtas kritēriju lietojumu pret Latviju. Vai ir iespējamas mums nelabvēlīgas manipulācijas ar Māstrihtas kritēriju izmantošanu?
Es negribētu lietot vārdu «manipulācijas». Māstrihtas kritēriji ir definēti - ļoti precīzi uzrakstīti. Inflācijas kritērijs Māstrihtas kritērijos tiek noteikts, ņemot vērā trīs ES dalībvalstis ar zemāko inflāciju. Protams, ECB un EK uzdevums ir šos kritērijus interpretēt un uzrakstīt tā sauktos konverģences ziņojumus par konkrēto situāciju. Beidzamais ziņojums tiks publiskots 2012. gada 30. maijā. Tad mēs varēsim uzzināt arī vairāk detaļu par šiem jautājumiem. Protams, ECB un EK ir jādara šis darbs, respektīvi, tām ir jāapraksta situācija, un tām ir iespējas interpretēt.
Politiski vai eksakti?
Cik mēs zinām, ES politika ar ekonomiku ir diezgan cieši saistītas. Es domāju, ka tās ir grūti vienmēr atšķirt.
Vai jums šodien nav radusies sajūta, ka pašlaik ne pārāk grib vēl kādu valsti uzņemt eirozonā, ņemot vērā eirozonas situāciju?
Varbūt varētu rasties tāds viedoklis, tomēr es gribētu domāt pretēji. Pašreiz eirozona piedzīvo pietiekami kritisku brīdi, kad daudzām eirozonas valstīm ir problēmas gan lielo parādu dēļ, gan budžeta situācijas dēļ. Eirozona kopumā iet cauri smagām reformām, kādām arī Latvija ir gājusi cauri. Redzot, cik veiksmīgi Latvija ir izgājusi cauri šīm reformām un kādā veidā Latvijas valsts ir sakārtojusi savu budžetu, rezultātā arī parāds stabilizējas un nepieaug tik strauji, kā tas ir bijis iepriekš. Tādējādi mēs esam veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībai un eirozonai. No šī aspekta eirozonas spēcīgās valstis varētu būt ieinteresētas uzņemt Latviju tā iemesla dēļ, ka mēs esam pierādījuši, ka spējam iziet cauri krīzei, spējam pieņemt smagus lēmumus.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, sagatavoja Sandris Točs