Neapšaubot izglītības sistēmas reformas nepieciešamību, ieskaitot tās finansēšanu, tik mehānisks naudas taupīšanas paņēmiens tik jūtīgā nozarē kā izglītība vairāku apsvērumu dēļ nav pieņemams.
Pirmkārt, tas precīzi neprognozējami, bet katrā ziņā negatīvi ietekmētu studējošo skaitu, kas jau tā šajā mācību gadā pret iepriekšējo kopumā ir krities par 10,2%. Pirmkursnieku ir pat par 26% mazāk. Budžeta vietu samazināšana šo kritumu noteikti palielinātu, bet līdzfinansējuma prasības ietekme uz nākamo pirmkursnieku skaitu vispār ir grūti paredzama. Tam, ka šogad par ceturto daļu krities imatrikulēto skaits, ir vismaz divi cēloņi: demogrāfiskais (vidusskolas beidzēju kļūst mazāk) un finansiālais, kas sevišķus komentārus neprasa. Un šis nav piemērots brīdis pievienot arī trešo - politisko, jebkādā veidā negatīvi mainot valsts dotēto studiju politiku.
Otrs iemesls būt piesardzīgiem pret PB ieteikumu ir saistīts ar to, ka neatkarīgi no visa pārējā 2015. gadā studējošo skaits paredzams pat uz pusi mazāks nekā patlaban. Bail iedomāties, kādu iespaidu uz situāciju tad atstātu līdzfinansējuma variants budžeta studiju vietām. Var jau prognozēt, ka tobrīd iedzīvotāju maksātspēja būs cēlusies un varbūt valsts varēs atļauties atgriezties pie iepriekšējās pilnās budžeta studiju finansēšanas, tomēr tā ir tikai vēlmju domāšana. Pilnīgi noteikti ir zināms tikai tas, ka valstij turpmāk būs vajadzīgs tikpat daudz un vēlams pat vēl vairāk augsti izglītotu iedzīvotāju. Šāds mērķis būtu sasniedzams, ieviešot atbilstoši pieprasījuma principiem aprēķinātu un finansētu budžeta vietu sistēmu.
Principiāls iebildums ir arī saistībā ar to, ka, iemetot tik pamatīgu negatīvo argumentu mūsu augstākās izglītības «dīķī», pašreizējie augstākās izglītības reformas plāni būs kaķim zem astes, jo kā minimums līdz 1. septembrim nebūs skaidrs, kas īsti ir reformējams. Tas, cik liels vai drīzāk gan mazs izrādīsies augstākās izglītības alcēju skaits, taps redzams, tikai jaunā finansējuma principa saceltajiem viļņiem norimstot. Jau tā vadošiem augstākās izglītības darbiniekiem un ekspertiem ir iebildes pret Ministru kabinetā topošo augstākās izglītības un zinātnes reformu pasākumu plānu, ka tajā ir par maz konkrētu paredzēto darbu un termiņu, kas vēlamajā izteiksmē gana skaidri uzrādīti attiecīgās darba grupas informatīvajā ziņojumā. Ja pat tas, kas skaidri prognozējams un plānojams pašreizējā situācijā, nav pienācīgi ņemts vērā, finansēšanas jauninājumu neparedzamā ietekme jau tā ne vieglo reformas procesu ievērojami aizkavēs vai pat uz laiku paralizēs.
Un kā ir ar tiesiskās paļāvības principu? Vai priekšzīmīgs censonis, kurš paļāvies uz valsts pieprasījumu un izvēlējies attiecīgi atbalstītu studiju programmu, kas nu ir pusē, arī tiks spiests līdzdalīt atlikušās puses smagumu? Vai varbūt paredzētais un principā, uzrādot zināmu sekmju līmeni, pat apsolītais valsts atbalsts viņam tiks liegts vispār? Risks, ka šādā situācijā nonākušais varētu pamest studijas un līdz ar to zemē nomesta būtu līdzšinējā valsts subsīdija, ir pārāk liels.
Ne mazāk svarīgi ir salīdzināt Latvijas studiju finansēšanas modeļus ar labo padomu devēju mītnes zemē ASV esošajiem. Pavisam nesen ASV pieņemts jauns studiju kreditēšanas likums. Kopš 1965. gada valsts garantētus studiju kredītus ASV izsniedz komercbankas ar ierastiem komerciāliem noteikumiem. Pēc gadu desmitiem ilgas nepatikas no demokrātu puses Baraka Obamas administrācija panākusi, ka kopā ar revolucionāro veselības aprūpes reformu arī studiju kreditēšana pārgājusi valsts pārziņā. Bankas aizvien apkalpos attiecīgo pakalpojumu, tomēr tā būs valsts, kas kredītus izsniedz un nosaka procentus un visu pārējo. Tiek lēsts, ka augstākā izglītība amerikāņiem ne vien kļūs pieejamāka, bet uz banku apiešanas rēķina 10 gados tiks ietaupīts 61 miljards dolāru. Saprotams, 40 miljardu no tiem tiks reinvestēti augstākajā izglītībā, 10 - citās izglītības programmās un tikai 10 - novirzīti budžeta segšanai. Tā kā PB ieteikumi nekādi nevarētu veicināt studiju pieejamību Latvijā un viss ieguvums skaidri un gaiši paredzēts konsolidācijas «dieveklim», diemžēl ir pamats bažīties par Amerikā bāzēto starptautisko finanšu iestāžu divkosību.