Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Esmu diezgan drošs, ka šī valdī ba turpinās strādāt

Cilvēki ievērojuši, ka pēdējā laikā esat kļuvis sev neraksturīgi dusmīgs. Kultūras ministre, nupat izteikumi par izglītības ministra darbu. Ir dažādas versijas, kāpēc tas tā ir. Viena versija - zināma nervozitāte saistībā ar budžetu, cita versija, ka jums ir politisks uzstādījums pirms vēlēšanām kļūt daudz dusmīgākam un kritiskākam pret koalīcijas partneriem...

Uzskatu, ka tam tomēr ir zināms objektīvs pamats, bet ir arī zināmi aspekti, kas saistīti ar sarežģīto budžeta veidošanas procesu, kas pašreiz notiek. Attiecībā uz pārmetumiem, kas izteikti konkrētiem ministriem, tur, manuprāt, ir pietiekami skaidrs pamatojums. Samilzušais konflikts kultūras nozarē, kur bija visas indikācijas, ka šis konflikts tikai turpinātu plesties plašumā. Diemžēl ministres pēdējo nedēļu rīcība nebija vērsta uz to, lai konfliktu noregulētu, tieši pretēji, tas tika strauji saasināts. Tā ir tā realitāte, kaut arī sākotnējais uzstādījums, ar ko ministre nāca, ka ir jāstiprina finanšu pārvaldības jautājumi - es ministri atbalstīju. Ja par izglītības ministru - tad tur ir zināmas problēmas ar darba kvalitāti. To parādīja ilgstošā nespēja iesniegt skaidri saprotamus aprēķinus un faktiski ļoti biežās aprēķinu maiņas, kas nāca no IZM gan par šo tā saucamo sešu miljonu latu iztrūkumu, kas tika konsolidēts šī gada budžetā, gan arī attiecībā uz nākamā gada budžetu. Uzskatu, ka ministrs ne vienmēr pietiekami korekti ir publiski paudis savu viedokli. Piemēram, ministrs Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedriem mēģināja iestāstīt, ka pedagogu algām nākamajā budžetā ir paredzēts mazāks līdzekļu apjoms nekā Latvijas misijai Mali. Tas nekādi neatbilst patiesībai. Tas, ko ministrs acīmredzot bija aizmirsis piebilst, bija par tiem papildu deviņiem miljoniem latu, kas paredzēti IZM bāzei un faktiski ir ļāvuši ar šī gada 1. septembri paaugstināt pedagogu kvalifikācijas piemaksas. Tāpat mēs esam panākuši vienošanos ar ministriju un LIZDA par minimālās kvalifikācijas pakāpes paaugstināšanu, minimālās likmes paaugstināšanu no nākamā gada pirmā septembra līdz 420 eiro mēnesī. Šonedēļ mēs valdībā vairāk vai mazāk tikām skaidrībā ar mērķdotāciju apjomu, ar ko IZM ilgstoši netika galā.

Vai tā ir šī konkrētā ministra vai tomēr hroniska ministrijas problēma? Ir lietas, kas nav šī ministra, bet gan iepriekšējo ministru laiku problēma - kaut vai par šiem doktora grāda piešķiršanas jautājumiem, kas it kā ir nepareizi veikts virknē augstskolu.

Te ir dažādas problēmas. Ir tādas, kas ir nenoliedzami ilgstošas, ir tādas, kas ir radušās iepriekšējā ministra darba laikā. Kaut vai šis sešu miljonu iztrūkums nav kaut kas, kas būtu radies šobrīd, bet gan jau Ķīļa laikā. Bet IZM diemžēl nespēja šo situāciju pietiekami skaidri un saprotami koriģēt. Ir vēl viena ministrijas problēma - ja mēs paskatāmies, faktiski no ministrijas pēdējo divu ministru laikā ir aizgājuši gandrīz visi ministrijas vadošie darbinieki. Ir informācija, ka vēl darbinieki grasās ministriju pamest. Tas acīmredzot ir radījis jūtamu ministrijas darba kvalitātes kritumu. Protams, nāk jauni cilvēki, jāatzīst, ka arī talantīgi, bet, ja tik strauji aiziet viss ministrijas vadošais sastāvs, tad skaidrs, ka tur veidojas kaut kāds pārrāvums, kas rada problēmas.

Kā jums personīgi šķiet, vai tiešām tiem cilvēkiem, kuriem tiek konstatēts, ka birokrātisku problēmu dēļ doktora grāds piešķirts it kā nelikumīgi, ir par jaunu jāaizstāvas, kā to piedāvā Druvietes kundze?

Šeit būtu svarīgi sagaidīt skaidrus IZM priekšlikumus un redzējumu, kā viņi piedāvā problēmu risināt. Šeit es gribētu sagaidīt speciālista viedokli un tad to komentēt.

Jūs diezgan smagi izsakāties par IZM, bet vai ministru atlaišanas kapacitāte šobrīd ir izsmēlusies?

Nav nekādu uzstādījumu, kādu ministru atlaist. Atsevišķi koalīcijas politiķi pavisam nesen izteicās par mani kā par samērā unikālu premjeru, kas četrarpus gados nav atlaidis nevienu ministru. Tā tiešām ir taisnība, ka bez galīgas nepieciešamības es tomēr cenšos atrast kopīgu valodu ar ministriem un arī pašreiz uzskatu, ka koalīcija darbu var turpināt. Protams, ir atsevišķi ministri, kuriem ir jāpārskata savs darba stils un kvalitāte. Protams, svarīgi ir arī panākt vienošanos par nākamā gada budžetu.

Trešdien jums bija smaga un nepatīkama saruna Pašvaldību savienībā, kura rezultējās faktiski ar neko, un jūs kritiski pēc tam izteicāties, ka process ir bijis pārāk politizēts. Ko jūs ar to domājāt?

Tas, ko mēs redzējām, varbūt ir kaut kādas atskaņas no pagājušā gada Pašvaldību savienības domes sēdes, kurā panācām vienošanos un sagatavojām vairākus priekšlikumus pašvaldībām, palielinot dotācijas pašvaldībām ar zemākiem vērtētajiem ienākumiem. Jau pirms vairākiem gadiem mēs ieviesām dotāciju pilsētām ar zemākiem vērtētajiem ienākumiem, konkrēti, Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Liepāja. Pērn ieviesām līdzīgu dotāciju arī novadu pašvaldībām ar zemākiem vērtētajiem ienākumiem, jūtami uzlabojot šo pašvaldību finansiālo situāciju un palīdzot risināt problēmas šajās pašvaldībās. Mēs zinām, ka pēc tam Jaunsleiņa kungs saņēma asu Ušakova un Lemberga kritiku, kuri kritizēja šo vienošanos, kas nav bijusi pietiekami izdevīga Rīgai un Ventspilij. Tiešām lielāks uzsvars bija likts uz pašvaldībām ar zemākiem vērtētajiem ienākumiem, tātad uz reģionu attīstības jautājumiem, kas ne Ventspils, ne Rīgas mēram acīmredzot nav interesanti. Mēs redzam, ka Rīgas dome pēc tam izstājās no Pašvaldību savienības, Lemberga kungs šo kritiku turpināja. Tas, ko trešdien sēdē redzējām, ka Jaunsleiņa kungs šim spiedienam ir pakļāvies un sarunas virzīs uz neizdošanos.

Jaunsleiņa kungs taču ir viens, bet notika pašvaldību pārstāvju balsošana.

Tieši tā, bet ir svarīgi, kā sēdes vadītājs vada sanāksmi. Ja viņš vada nolūkā panākt vienošanos, var būt viens rezultāts, ja viņš acīmredzami vada ar mērķi nepanākt vienošanos, rezultāts ir cits. Tas, kādā veidā Jaunsleiņa kungs formulēja balsojumu, - «kurš ir par to, lai nevienotos». Nu, piedodiet, es pirmo reizi dzirdēju šādu balsojuma formulējumu! Līdz ar to es uzskatu, ka Jaunsleiņa kungs ir pakļāvies Lemberga un Ušakova politiskajam spiedienam.

Bet vai tas zināmā mērā neataino situāciju, ka liela daļa pašvaldību ir opozīciju partiju rokās?

Nedomāju, ka mums būtu šādā veidā jādala valdības un pašvaldību darbs. Par ko bija diskusija, un ko biju apsolījis Pašvaldību savienībai jau šī gada sākumā - tad, kad lemsim par nākamā gada budžetu, mēs nodrošināsim pašvaldību budžeta pieaugumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs valsts budžeta pieaugumam. To mēs lielā mērā esam izdarījuši - nākamā gada valsts budžets pieaugs par apmēram 3,2%, pašvaldību - par 4,3%. Jebkurā gadījumā pašvaldību budžeti pieaugs pat mazliet straujāk nekā valsts, solījumu mēs esam izpildījuši.

Cita starpā ar to sarežģījot valsts budžeta veidošanu, jo viens no būtiskajiem lēmumiem bija saistībā ar darbaspēka nodokļu samazināšanu, tas bija punkts, kas izraisīja pašvaldību satraukumu. Reformu partijas uzstādījums, ka ir jāmazina IIN likme, - pašvaldības to vērtē kā mēģinājumu risināt problēmas uz pašvaldību rēķina. Mēs pietiekami sarežģītās sarunās - gan ar to pašu Reformu partiju, gan uzņēmējiem - vienojāmies par citu modeli, ka samazina sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentpunktu, palielina neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, tādējādi pasakot divas lietas: ka nerisināsim problēmas uz pašvaldību rēķina un ka lielāks uzsvars nodokļu samazināšanā tiks likts uz iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Uzklausot pašvaldības, esam būtiski pārskatījuši veidu, kā samazinām darbaspēka nodokļus, līdz ar to sarežģījās valsts budžeta veidošana.

Jūs nebaidāties, ka, nevienojoties ar Pašvaldību savienību, lielā mērā ir apdraudēta Vienotības ideja veidot koalīcijas ar reģionu partijām?

Pašvaldībās par šo jautājumu arī ir dažādi viedokļi. Tas, ko redzējām un ko neredzējām citus gadus, - pietiekami daudz pašvaldību vadītāju, nevēloties šajā farsā piedalīties, zāli atstāja. Iepriekš tādu fenomenu nebijām novērojuši, bija redzams, ka Jaunsleiņa kungs šīs sarunas ved uz izgāšanos, un tas viņam ir izdevies. Nedomāju, ka tam ir kāda būtiska ietekme tajā, kādā veidā runājam ar reģionu partijām un kā runājam ar pašvaldību pārstāvjiem. Vēlreiz uzsveru, ka tas piedāvājums no valsts puses, kas ir sagatavots, pašvaldībām ir pietiekami cienīgs piedāvājums. Pēc šī gada budžeta plāna - pašvaldību ieņēmumi pieaug par 67 milj. latu un pieaug pat nedaudz straujāk nekā pie valsts budžeta.

Vēl viens faktors, kas liek šķēršļus budžeta pieņemšanai, ir Nacionālās apvienības prasība atcelt uzturēšanās atļauju tirgošanu...

Tie ir jautājumi, kurus mēs risinām, kopumā sarunas ir ievirzījušās pietiekami konstruktīvā gultnē, es ceru, ka vienošanās panāksim gan par uzturēšanās atļaujām, gan demogrāfiju.

Kādā virzienā rit sarunas par uzturēšanās atļaujām? Pilnīga atcelšana, kompromisa variants?

Acīmredzot kompromiss ir jāmeklē, no savas puses esam gatavi kompromisu meklēt un, domāju, atradīsim...

Zināmu labumu Latvijas ekonomikai uzturēšanās atļauju tirgošana tomēr dod?

Tieši tā, ne jau velti tā pati NA vairākkārtīgi ir pieprasījusi pētījumus par uzturēšanās atļaujām, arī attiecībā uz ietekmi uz ekonomiku un drošību. Ir sagatavots Ekonomikas ministrijas pētījums, Iekšlietu ministrija katru gadu sniedz ziņojumu par drošību uzturēšanās atļauju programmas ietvaros. Abu ministriju pētījumi parāda, ka tur ir pienesums ekonomikai, un Iekšlietu ministrija nav konstatējusi būtiskus drošības riskus.

Ir NA politiķi, kas izsaka viedokli, ka jums ir kaut kāda personīga ieinteresētība šajā jautājumā.

Šāda veida spekulācijas tiešām ir pilnīgi nepamatotas. Es vienkārši aicinātu nemētāties ar personiskiem apvainojumiem. Mēs zinām, ka ir atkal politiķi, kuri izsaka aizdomas, ka NA caur maksātnespējas administratoriem ir ieinteresēta darboties pēc principa - jo sliktāk, jo labāk, jo vairāk ir problēmu ekonomikā, jo vairāk nopelna maksātnespējas administratori. Tās, manuprāt, ir emocionālas spekulācijas, kurām nevajadzētu padoties. Pašreiz ceru, ka sarunas būs konstruktīvas.

Ir trīs lietas, kas ir jāatrisina, - tās ir uzturēšanās atļaujas, kur, jāatzīst, NA neiebilst pret to, ka programmu turpina, bet gan debatē par konkrētiem aspektiem. Par jaunajiem Ekonomikas ministrijas piedāvājumiem saistībā ar uzturēšanās fondu un uzturēšanās atļaujām pret iemaksām šajā fondā, uzturēšanās atļaujas pret valsts bezprocentu obligācijām - to visu NA atbalsta. Tad ir demogrāfija, kur sarunas notiek faktiski katru dienu, un izpratne tuvinās. Manuprāt, Labklājības ministrija bija sagatavojusi labu priekšlikumu kā pamatu tālākajām sarunām, un tās virzās uz priekšu. Trešais ir ostu nodoklis, kur Ekonomikas ministrija piedāvāja priekšlikumus, un tas varētu būt pamats, lai panāktu vienošanos.

Saprotu, ka valdībā jūs nākamnedēļ liekat punktu budžeta projektam un iesniedzat to Saeimā.

Tieši tā, un tas arī atbilst likumam par budžeta un finanšu vadību, kurā ir pateikts, ka valdībai budžets ir jāiesniedz līdz 1. oktobrim.

Jūs esat pārliecināts, ka vienosities un projekts būs?

Optimāli būtu panākt vienošanos līdz 1. oktobrim, es ceru, ka tas izdosies. Ja ne, tad pastāv iespēja diskusijas turpināt līdz pirmajam lasījumam, par visiem jautājumiem vienoties. Jebkurā gadījumā priekšlikumi, par kuriem vienosimies, tāpat tiks formēti kā priekšlikumi otrajam lasījumam. Tā ka tie tālāk parādīsies otrajā lasījumā.

Vai jūs esat pārliecināts par to, kas ar budžetu notiks Saeimā? Tur, kombinējoties ar opozīcijas balsīm, budžetā var sabalsot jebko.

Protams, tas ir lielā mērā koalīcijas partneru rokās. Ja mēs panākam vienošanos par budžetu, ceru, ka koalīcijas partneri pie vienošanās arī paliks.

Esat optimistisks, ka nekādi negaidīti pavērsieni nav gaidāmi?

Uzskatu, ka ir pamats, lai budžetu varētu apstiprināt tajā formā, par kuru esam panākuši vienošanos. Ceru, koalīcijas partneri būs atbildīgi. Te jāuzsver aspekts, kas tiek mazāk diskutēts, bet kas ir būtisks. Lielā mērā nākamā gada budžets rādīs, vai spēsim pieturēties pie pašu noteiktajiem budžeta deficīta mērķiem un nodrošināt fiskālo disciplīnu. Tas noteiks to, pēc kādām procentu likmēm pārfinansēsim valsts parādu vairāk nekā miljards latu. Ir milzīgas summas, kas iet uz pārfinansēšanu, pamatā no SVF programmas, daudz būs atkarīgs no procentu likmēm. Ja pašreiz katru gadu vairāk nekā 200 miljonu latu maksājam tikai par valsts parādu procentiem, tad var saprast, ka summas, par kurām ir runa, ir milzīgas. Mēģinot šeit ar pēdējā brīža ultimātiem panākt liekus miljonus, var panākt rezultātu, ka pēc tam valsts parāda procentos pārmaksājam desmitiem miljonu.

Partijas grib uzrādīt izkarotus rezultātus, ar ko pirms vēlēšanām palielīties.

Šeit partijām ir jāizšķiras, kādus rezultātus tās vēlas uzrādīt. Viena no problēmām, kas sarežģī šī gada budžeta veidošanu, ir forsētā darbaspēka nodokļa samazināšana, es jau toreiz koalīcijas partnerus par to brīdināju. Tagad jūs man stāstāt, cik pareizi ir mazināt nodokļus, - tas viss, protams, ir jauki, bet pēc tam, kad sāksies budžeta izdevumu daļa, vai tad jūsu pašu vadītās ministrijas ir gatavas ierobežot savus pieprasījumus? Tas jau nav tā, ka tie ir kaut kādi ministriju pieprasījumi, tas ir arī sabiedrības spiediens, kas saka, ka vajag palielināt finansējumu veselībai, celt skolotāju algas, remontēt ceļus un tā tālāk. Tā ir izšķiršanās, ja gribam mazākus nodokļus, ir jāapzinās, ka būs sliktāk atalgots publiskais sektors, mazāk pieejami veselības pakalpojumi, sliktāki ceļi. Tad jautājums, vai ar šādiem nodokļiem mēs spēsim nodrošināt kvalitatīvu šo publisko pakalpojumu, ko sabiedrība no mums sagaida.

Jūsu personīgā pieticība ir labi zināma. Bet vai jūs jūtaties omulīgi par to, cik ministri saņem algu?

Personīgi es par to nejūtos sevišķi omulīgi, bet zinu, ka tas ir politiski jūtīgs jautājums. Ja nu pēc kaut kā sabiedrībā nav pieprasījuma, tad tas ir ministru algu palielinājums. Ar to ir jārēķinās, es uzskatu, ka kādā brīdī šis jautājums nonāks darba kārtībā, bet jāsāk ir ar zemākajām algām.

Latvijas attīstībai topošās partijas pārstāvji ir izteikušies, ka Latvijā trūkst labēja piedāvājuma, arī Vienotība arvien vairāk virzās sociāldemokrātijas virzienā. Vai jūs tam piekrītat?

Nezinu, vai to drīkstēsiet publicēt savā avīzē, bet es savu viedokli esmu paudis. Uzskatu, ka šī biedrība un potenciālā partija tiek veidota kā Saskaņas centra (SC) satelītpartija...

Tikai ziņkāre - kāpēc mēs to savā avīzē nevarētu publicēt?

(Smejas.) Nu tad jau redzēsim... Pēc tam kad publiski šo domu paudu, to diezgan skaidri apliecināja biedrības vadošo cilvēku komentāri, jo tie bija ļoti izvairīgi. Manuprāt, tieši SC ir pirmā partija, kas sevi pozicionē kā sociāldemokrātus. Un šī biedrība, kas sevi mēģina pasniegt kā labējo partiju, tai pašā laikā ir izvairīga par to, vai veidos koalīciju ar sociāldemokrātiem. Tas, ko mēs redzam, ka SC valsts mērogā mēģina atkārtot to pašu, ko viņi izpildīja Rīgā, saprotot, ka vieniem viņiem balsu vairākumam nepietiek, nepieciešama satelītpartija. Rīgas gadījumā tā bija Šlesera partija, pēc tam Amerika Gods kalpot Rīgai, savukārt Saeimas gadījumā uzsvaru liek uz Latvijas attīstībai.

Vienotība vienmēr ir bijusi labēji centriska partija, tas, ka mēs pēdējos gados liekam uzsvaru uz sociālo nevienlīdzību un nabadzības mazināšanu, ir taisnība. Latvija ir viena no valstīm ES ar lielāko nevienlīdzību un lielāko nabadzības līmeni. Mēs piedāvājam risinājumus sabiedrisko sektoru algu celšanā, ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanā, darbaspēka nodokļu samazināšanā un tā tālāk.

Vai bez šiem jautājumiem Vienotība gatavo vēl kādu elpu aizraujošu piedāvājumu nākamajās vēlēšanās?

Nezinu, ko jūs saprotat ar elpu aizraujošu piedāvājumu, uzskatu, ka piedāvājums valstij ir sagatavots. Tas ir Nacionālās attīstības (NA) plāns turpmākajiem septiņiem gadiem, un tas ir jāīsteno. Lielā mērā valsts tālākā attīstība ir jābalsta uz NAP prioritātēm.

Vai Vienotībai ir arī kādi citi premjera kandidāti - neizskatās, ka kāds jums elpotu pakausī?

Es gribētu teikt, ka mūsu rezervistu soliņš ir pietiekams. Vienotībā ir pietiekami daudz spilgtu līderu un jaunās paaudzes politiķu.

Tātad jūs ar mierīgu sirdi varētu mainīt savus plānus un neiet kā premjera kandidāts uz nākamajām vēlēšanām, ja jums būtu citi piedāvājumi?

Pašreiz es izsveru iespēju startēt nākamajās vēlēšanās, tostarp būt par Vienotības premjera kandidātu. Bet neviens jau nav neaizstājams. Vienotībā ir daudz politiķu, kas varētu kļūt par premjera kandidātiem.

Varat minēt piemērus?

Es nesaukšu uzvārdus, jo Vienotībā šādas diskusijas nav bijis un tas radīs dažādas spekulācijas.

Vai šī valdība budžetu pārdzīvos?

Es uzskatu, ka pārdzīvos. Esmu diezgan drošs, ka šī valdība turpinās strādāt, bet viegli tas neiet.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?