Vēl pesimistiskākas prognozes var izdarīt, uzklausot Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvi. Kopš 23. jūlija Ķirsons Māja bija atvērta apmeklētājiem, taču, kā izskanēja TV3 raidījumā Nekā personīga, ēka nav nodota ekspluatācijā, tātad visu šo laiku darbojusies nelikumīgi. Pats G. Ķirsons to nenoliedz.
«Atbildību es pats uzņemos, draugi,» pie bistro galdiņa sēdēdams kopā ar žurnālistiem, atzina G. Ķirsons. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka pati ēka būvēta «pēc veco laiku darbības principiem». Viņš pats sekojis līdzi betona liešanai pamatos un visām būvniecības fāzēm, koka konstrukciju uzstādīšanu ieskaitot. Par katru krēslu varot pastāstīt, no kāda koka tas darināts. Tomēr apkārtnes labiekārtošanā nav ievērotas normatīvo aktu prasības, kas, pēc G. Ķirsona teiktā, esot taisnīgas - «jo stingrāk, jo labāk». Viņš minēja dažus piemērus - dekoratīvais koks iestādīts 30 centimetrus uz kaimiņa zemes, nav bijusi uzstādīta barjera starp ieejas kāpnītēm un piebraucamo ceļu. Arī Ziemassvētku rotājumi nav saskaņoti ar Rīgas domi un, iespējams, eglīti vajadzēšot novākt vai pārcelt. Vaicāts, vai projektam nav piesaistīts speciālists, kas normatīvos aktus pārzinātu un ļautu izvairīties no pārkāpumiem, G. Ķirsons izteicās, ka tāds speciālists esot, taču likumi strauji mainoties.
Precīzi prognozēt, cik ilgā laikā visus nepieciešamos dokumentus ar būvvaldi izdosies saskaņot, G. Ķirsons nevarēja, tomēr viņš cer, ka tas notiks ātrāk nekā līdz nedēļas beigām, kas ir būvvaldes noteiktais termiņš. Kā noskaidroja Diena, būvprojekta izmaiņu saskaņošana gan nenozīmē to, ka uzreiz notiks arī ēkas pieņemšana ekspluatācijā. «Tas ir tikai viens no priekšnoteikumiem,» atzina būvvaldes pārstāve Ieva Luste. Viņa uzsver, ka dokumentu precizēšanai var būt atšķirīgas sekas. Piemēram, nav norādīti precīzi attālumi no ēkas sienām līdz zemesgabala robežām. Kad tas tiks izdarīts, varēs saprast, vai nepieciešams saskaņojums ar kaimiņiem. Ja nepieciešamie precizējumi tiks iesniegti un būs pārējo institūciju atzinumi, 15 darba dienu laikā tiks izveidota komisija un lemts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Nav gan īsti skaidrs, kā plaši izreklamētā Ķirsons Māja, kuras atklāšanā piedalījās pat Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), paslīdējusi garām būvvaldes redzeslokam, kas nebija konstatējusi ēkas patvaļīgu ekspluatāciju. I. Luste atzīst, ka tas nebūtu noticis, ja būvvalde saņemtu sūdzības vai ātrāk parādītos informācija presē. A. Ameriks aģentūrai LETA teicis, ka, pēc viņa rīcībā esošām ziņām, nesaskaņošanas iemesls esot trīs metrus uz kaimiņa zemes uzbūvēts žogs. Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) apgalvojis, ka «būvvalde rūpīgi sekoja līdzi šim objektam, un pēdējās konstatētās nepilnības bija pieprasīts novērst līdz 8. decembrim». Jāpiebilst, ka I. Luste kā termiņu nosauca 6., bet G. Ķirsons - 7. decembri. N. Ušakovs arī atzinis - «ir skaidrs, ka īpašnieks rīkojās nelikumīgi, ekspluatējot ēku, kas nav nodota ekspluatācijā, par ko tiks sodīts. Soda apmērs ir līdz 5000 latu».
Ēstuvē katru dienu bijuši 300-400 pircēju, stāsta G. Ķirsons. Septembrī gan tika apgalvots, ka apmeklētāju skaits pirmajā mēnesī sasniedzis gandrīz 40 000, kas nozīmē krietni vairāk nekā tūkstoti cilvēku dienā. Solīts, ka vairāk nekā 30 darbiniekiem tiks rasts pagaidu risinājums. Lido ēstuvēs ar drošību viss esot kārtībā un, piemēram, Krasta ielas Lido dzirnavu spārni, kas savulaik nolūza, esot nostiprināti ar stiprām ķēdēm. «Dzīve ir dzīve, vējš ir vējš, laikapstākļi ir laikapstākļi, un tauta ir tauta,» pārdomās gremdējās G. Ķirsons. Lido ēstuvēs ugunsdrošības pārbaudes ar mācību trauksmi notiekot divreiz gadā.