Daudzi socioloģiskie pētījumi un aptaujas liecina, ka arī rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās balsošanai pēc etniskās pazīmes būs pietiekami liels svars. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tai «latviskajai partijai», kurai reitingi septembra sākumā būs vislielākie, nāks klāt vēl daudzas jo daudzas balsis tikai tāpēc, lai Saskaņa nedabūtu pirmo vietu un tai neuzticētu formēt valdību - jo tieši šai partijai vēlētāju acīs būs vienīgā reālā iespēja «apskriet» Saskaņu vēlēšanās. Par to izšķirties pēdējā brīdī var pat tie vēlētāji, kas normāli būtu balsojuši par, piemēram, VL-TB/LNNK. Līdz ar to šī «skriešanās» ar Saskaņu savādā veidā ietekmē arī balsu sadalījumu latvisko partiju starpā. Kaut kas līdzīgs jau notika uz 10. Saeimas vēlēšanām. Mēs visai pasaulei stāstījām, ka V. Dombrovskis saņēmis plašu atbalstu savām reformām, bet īstenībā daudzi par viņu nobalsoja tāpēc, lai latvieši (Dombrovska personā), nevis krievi (Urbanoviča personā) būtu pie varas. Un pēc tam ar lielu troksni šo Saeimu padzinām. Kaut kas līdzīgs ar lielu varbūtību var atkārtoties arī šoruden.
Nu un kas par problēmu - kāds jautās. Bet problēma ir. Pieņemsim, ka šīs pēdējā brīža etniskās balsis savāks Zatlera Reformu partija, kas liekas tīri iespējams, ņemot vērā šībrīža partiju reitingus un līdz ar to šīs partijas reālas iespējas pakonkurēt ar Saskaņu. Pieņemsim, ka rezultātā vēlētāju atbalsts būs pietiekams, lai ZRP varētu noteikt nākamās valdības politikas pamatvirzienus. Tas nozīmētu, ka Vjačeslavs Dombrovskis, piedurknes atrotījis, varētu ķerties pie savas labēji liberālās programmas īstenošanas. Kas noteikti daudziem vēlētājiem būtu kārtīgs šoks, un jau pēc pāris mēnešiem varēs sākt atkal vaidēt - partijas mūs piemānījušas, valdība tautu nesaprot utt. Bet partijas īstenībā nevienu nemānija - ekonomiskās programmas, tajā skaitā ZRP programma, bija visiem pieejama un izlasāma. Tikai mēs neizlasījām - mēs «skrējāmies» ar Saskaņu. Un runas par plaisu starp varu un tautu varēs uzvirmot ar jaunu spēku.
Problēma īstenībā ir dziļāka. Tā ir pretruna starp to, ka liels daudzums latviešu vēlētāju ir kreisi noskaņoti (sociāli ekonomiskajos jautājumos), bet visas latviešu partijas mīdās pa labi no centra. Vienkāršiem vārdiem runājot, ka mums nav latviešu sociāldemokrātijas (ir atsevišķi elementi dažu partiju programmās). Pēdējo nedēļu laikā vairāki ekonomisti ir runājuši par to, ka šobrīd veidojas divu ātrumu Latvija. Pirmā ir tie, kas veiksmīgi rāpjas ārā no krīzes. Otrā - tie, kas stieg krīzē aizvien dziļāk. Kas pārstāvēs nākamajā valdībā šo, otro Latviju? Visdrīzāk neviens, jo liela daļa vēlētāju, neizlasījuši partiju sociālos un ekonomiskos piedāvājumus, savas etniskās apziņas dzīti, atkal balsos par tiem «latviešiem», kuriem vienīgajiem ir izredzes apskriet Saskaņas «krievus».