Panākumi pirmajās divās turnīra spēlēs bija vairojuši spēlētāju pārliecību, un arī trešā cīņa pret vieniem no turnīra galvenajiem favorītiem lietuviešiem tika sākta ļoti apņēmīgi. «Problēmas parādījās līdz ar pirmajām maiņām. Ja kāds ko aizmirsa, kāds ko nedzirdēja, lietuvieši mūs uzreiz sodīja ar precīziem metieniem,» atzina izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis. Jāņem vērā arī tas, ka bija jāspēlē jau trešo dienu pēc kārtas, kas komandai, kas cenšas uzturēt augstu spēles tempu, atņēma daudz spēka. Iespējams, tas bija galvenais iemesls zemajai precizitātei un kļūdām aizsardzībā, kas lielā mērā arī izšķīra cīņas iznākumu mūsu dienvidu kaimiņu labā (59:67). «Mums nedaudz pietrūka komunikācijas starp spēlētājiem aizsardzībā, tāpēc viņiem sanāca daudz brīvu metienu. Tiklīdz nesarunājām, tā viņiem uzreiz bija brīvs metiens,» Rihards Kuksiks pēc spēles pārdzīvoja par robiem aizsardzībā. Brīvu metienu gan netrūka arī Latvijas komandai, taču bumba spītīgi nekrita grozā pat no tā apakšas (12/30 2 p., 8/31 3 p.). «Labi, no tālienes garām var aizmest arī komandas līderis un snaiperis, taču mēs piecus metienus ātrajos uzbrukumos netrāpījām no apakšas. Parasti jau saka - aizsardzība, aizsardzība. Taču, ja nezināsim, kā to bumbu dabūt grozā, ja nebūs pārliecības uzbrukumā, varam spēlēt, kā gribam, tāpat zaudēsim,» Bagatskis bija neapmierināts ar iespēju realizāciju.
Kopējā noskaņa komandā gan joprojām bija itin optimistiska, turklāt dienas pirmajā spēlē Bosnija negaidīti pārspēja Melnkalni, kas šķita vairojam izredzes tikt tālāk pat ar divām uzvarām. Tiesa, vakara spēlē situāciju kājām gaisā sagrieza maķedoniešu negaidītais panākums pret Serbiju, pēc kura cīņa visām sešām komandām sākās no ļoti līdzīgām pozīcijām.
Pēc brīvās dienas priecēja garo spēlētāju Mārtiņa Meiera un Kaspara Bērziņa drošā roka metienos no tuvas distances, taču tālmetienos joprojām trūka pārliecības pat no brīvām pozīcijām. Jau spēles sākumā latviešiem vietu ierādīja viens no Eiropas vadošajiem centra uzbrucējiem Nenads Krstičs - jau pirmajā minūtē 213 centimetrus garais spēlētājs guva divus grozus, un abos gadījumos tiesneši saskatīja pārkāpumu Andreja Šeļakova darbībā aizsardzībā. Tajā pašā laikā soģi nepamanīja, kā pret Kristapu Janičenoku agresīvi aizsardzībā nospēlēja Vasilje Mičičs, uz ilgu laiku izsitot no spēles vienu no Latvijas komandas uzbrukuma līderiem. Pirmās ceturtdaļas beigās komandas šķīra jau septiņpadsmit punktu (11:28).
Līdz lielajam pārtraukumam gan izdevās nedaudz piebremzēt serbu uzbrukumu un sadeldēt rezultāta starpību līdz cerīgam atstatumam. Otrajā puslaikā par sevi atgādināja Janičenoks, jau trešajā ceturtdaļā vien gūstot 14 punktus, kas ļāva pēdējās desmitminūtes ievadā pietuvoties viena metiena attālumā.
«Diemžēl, tiklīdz tikām pietiekami tuvu, neizdevās veiksmīgi noslēgt savu uzbrukumu. Vismaz divas reizes pie mīnus divi, mīnus trīs, kad mums bija uzbrukums, pieļāvām kļūdu,» pēc spēles sūkstījās Bagatskis. Spēlētāji norādīja, ka pēc ilgstošās atspēlēšanās pietrūka jaudas, lai pēdējās minūtēs nospēlētu aukstasinīgāk un precīzāk. Protams, ļoti pietrūka 11 garām aizmesto soda metienu.