Jau kopš gada sākuma valdība organizēja dažādus nozīmīgās gadadienas atzīmēšanas pasākumus visā salā - fotoizstādes, dokumentālo filmu izrādes, F. Kastro runu izlašu izdošanu grāmatās, lielus koncertus. Tika pat radīts īpašs mūzikas video. Daudz uzmanības veltīts lielas Austrumkubai raksturīgo tropisko cietkoku jaunaudzes stādīšanai, kas simbolizējot bijušā līdera dzimšanas vietu un stiprumu, raksta The Miami Herald.
Lielākais žurnāls Bohemia šai dzimšanas dienai veltījis visu numuru, TV tika pārraidīti gari raidījumi par revolucionāra biogrāfiju. Uzlīmes ar oficiālo svinību logo Fidel, 90 y mas (Fidels, 90 un vēl) bija redzamas visur.
Komunisma drauds
Iespējams, ka sestdienas jubilārs F. Kastro ir spilgtākais piemērs tam, cik ļoti viens cilvēks gan savā valstī, gan pasaulē asociējas ar valsts vēsturi. Kad saka Fidels, prātā nāk Kuba, kad saka Kuba, tad iedomājas Fidelu.
AFP atzīmē, ka gadi atstājuši pēdas Kubas revolūcijas tēva, kurš nodeva varu savam jaunākajam brālim Raulam pirms desmit gadiem, veidolā. Viņa garā melnā bārda kļuvusi šķidrāka un pavisam sirma. Viņš bijis spiests atteikties no ikoniskajiem Cohiba cigāriem, sestdien bija retā reize, kad viņš parādījās sabiedrībā.
Uzstājoties Kubas Komunistiskās partijas VII kongresā aprīlī, viņš, drebot balsij, izraisīja šoku klātesošajos ar savu paziņojumu. «Man drīz paliks deviņdesmit. Es nekad nedomāju, ka tas notiks, un tas nenotika tāpēc vien, ka es to mēģināju sasniegt. Tā bija tīra nejaušība. Drīz es būšu tur, kur paliek visi. Mums visiem ir viens liktenis. Šī var būt viena no pēdējām reizēm, kad es runāju šajā zālē,» teica F. Kastro, kad runā bija asi nokritizējis mēnesi pirms tam notikušo ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Kubā, aizstāvējis komunistisko ideoloģiju un pasludinājis 1917. gada revolūciju Krievijā par «lielo sociālistisko revolūciju, kas bija solis uz priekšu cīņā pret koloniālismu un tā nešķiramo kompanjonu imperiālismu».
Kad 1953. gadā 26 gadus vecais jurists tika sagūstīts un ieslodzīts pēc mēģinājuma uzbrukt diktatora Fulhensio Batistas karaspēka kazarmām, droši vien neviens neticēja, ka pēc sešiem gadiem F. Kastro triumfāli ieies Havanā pēc tam, kad, atgriezies no emigrācijas un savācis partizānu grupējumu, būs sakāvis F. Batistas 80 tūkstošu vīru karaspēku.
Negaidītā uzvara atnesa «komunisma draudus» pie ASV sliekšņa aukstā kara plaukumā, situāciju raksturo AFP. Kubas bijušais izlūkdienesta vadītājs Fabjans Eskalante ir aprēķinājis, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde un emigrējušie kubieši mēģinājuši nogalināt F. Kastro 634 reizes.
Bijušais CIP analītiķis Braiens Latells gan savā grāmatā raksta, ka CIP tikai divas vai trīs reizes nopietni organizējusi mēģinājumus novākt F. Kastro un neviens nav bijis «pat tuvu tam, lai kļūtu par sekmīgu».
Vecs un vārgs
Taču laiks ir pagājis, un, kā raksta The Miami Herald, «Kastro, ko tagad redz jaunie kubieši, nav staltais dumpinieks olīvzaļajā militārajā tērpā Austrumkubas kalnos, kurš teica kvēlas un garas runas. Viņi redz vāju, vecu vīru, kurš reti rādās televīzijā, izņemot brīžus, kad uzņem ārzemju viesus, tērpies Adidas treniņtērpā.»
Lai gan analītiķi uzskata, ka divi Kastro vēl kādu laiku noteiks Kubas politiku, Fidela dzimšanas dienas svinības nākušas laikā, kad ne tikai nav piepildījušies viņa sapņi par sociālistisko paradīzi. Viņa kreisie sabiedrotie Brazīlijā un Argentīnā ir zaudējuši varu, Venecuēla pat pārtraukusi subsidētās naftas piegādi uz Kubu. Fidela revolūcijas ideāli atkal ir apdraudēti.