G20 apspriede, kas notiek ASV pilsētā Pitsburgā, beidzās tikai naktī uz sestdienu pēc Latvijas laika, taču jau pirms galapaziņojuma pieņemšanas daži pasākuma dalībnieki izplatīja ziņas par pārspriestajām lietām. ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners laikrakstam Washington Post pavēstīja, ka valstu vadītāji panākuši «stingru vienošanos» par koordinētu rīcību, lai nepieļautu, ka banku vadītāji saņem nesamērīgi lielu atalgojumu pat par sliktu darbu, tādējādi kaitējot finanšu sistēmai.
Vienošanās paredz, ka baņķieru prēmijas tiks strukturētas tā, lai viņi būtu ieinteresēti nodrošināt bankas panākumus ilgtermiņā, nevis orientētos uz ātru peļņu.
«Mēs apņemamies līdz 2010.gada beigām izstrādāt starptautiski akceptētus noteikumus, lai uzlabotu gan banku kapitāla kvantitāti, gan kvalitāti un atturētu no pārmērīga atalgojuma. Uzlabojoties finansiālajiem apstākļiem, šie noteikumi tiks pakāpeniski ieviesti, lai pilnvērtīgi stātos spēkā 2012.gada beigās,» teikts paziņojuma melnrakstā, kas jau piektdienas vakarā bija nokļuvis masu mediju rīcībā. Tajā arī uzsvērts, ka bankām vajadzētu pieturēt vairāk naudas, lai tās var piešķirt kredītus tajās sfērās, kurās tie patiešām nepieciešami.
Plāns gan neparedzot tik radikālu rīcību, kādu pieprasa Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Viņš vēlas noteikt algu un prēmiju griestus baņķieriem.
Vēl viens nozīmīgs panākums ir vienošanās par balsstiesību pārdali Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), kur tagad lielāka teikšana būs tādām lielām jaunattīstības valstīm kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Tās pārņems piecus procentus balsstiesību no attīstītajām valstīm. «Mēs šovakar panācām vienošanos par SVF reformēšanu, lai tās pārvaldē lielāku teikšanu dotu pienācīgi nepārstāvētajām valstīm,» aģentūra Reuters citē Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozo.
Šis lēmums ir loģisks turpinājums mazliet agrāk izplatītajam paziņojumam, ka G20 turpmāk būs galvenais ekonomiskās politikas koordinators pasaulē. Piekrītot padarīt lielāko klubu, kas pārstāv aptuveni 85% no pasaules iekšzemes kopprodukta, par svarīgāku nekā G8, lielvalstu līderi faktiski atzinuši, ka nesenās jaunattīstības valstis kļuvušas par ārkārtīgi nozīmīgu spēlētāju uz globālās skatuves un tās vairs nevar ignorēt.
G8 turpinās satikties, lai apspriestu atsevišķus svarīgākos jautājumus, piemēram, drošības jomā, taču tai būs mazāka ietekme, ziņoja CNN televīzija.