Ejot uz izstādi pirms atklāšanas, man pieteica, ka vēl nav savests kārtībā apgaismojums. Nodomāju - ne jau tas galvenais. Ieradies konstatēju, ka nebiju sapratis. Zāli pildīja ezotēriska kiča gleznas kosmiskām vīzijām, pasakainiem putniem un Vecrīgu. Nosaukumi - Klusuma mūzika, Kosmiskais zieds, Iekšējai gaismai austot, Nihilista vīzija (gandrīz tukša glezna). Fonā skanēja New Age mūzika. Tad gaisma apdzisa, bet gleznas sāka spīdēt. Noprasīju izstādes kuratoram Aigaram Kauliņam, vai tas paredzēts. Viņš, rokas lēni uz augšu un uz leju ceļot, demonstrēja - gaismas pakāpeniski izdziest, tad atkal iedegas. Kā norādīts izstādes anotācijā, V. Jermolajeva gleznu visneparastākā iezīme ir to unikālā tehnika. Mākslinieks to sauc par Inner Light jeb Iekšējo gaismu. Īpašā apgaismojumā viņa darbi sāk mirdzēt, un skatītājam redzamās gleznas vietā parādās cits, iepriekš it kā paslēpts variants. Metode esot patentēta.
«Glezniecību studēju Kazaņā, kur mācījās arī Kārlis Zāle. Pēterburgā mācījos arhitektūru, pēc studijām mani norīkoja uz Latviju. Visu darba dzīvi nodarbojos ar arhitektūru. Pirms vienpadsmit gadiem parādījās jaunas tehnoloģijas. Jaunie gleznoja pagrabus, grafiti, bet viss izskatījās diezgan vulgāri.» V. Jermolajevs iedomājās, ka tehniku varētu izmantot glezniecībā, lai gleznas spīdētu un lai tajās būtu harmoniska krāsu saskaņa. Tad kāds mākslinieks restaurators pastāstīja par vaska glezniecību, kas izmantota senajā Ēģiptē. «Eiropā to joprojām uzskata par jaunu tehniku. Vatikānā man teica, ka tādu redz pirmo reizi,» mākslinieks stāsta. Viņš uzskata - tai ir perspektīva. «Cilvēki, kas nodarbojas ar mākslas terapiju, aicina par to stāstīt. Mēs jūtam, ka cilvēki, kas atrodas zālē, šīs gaismas ietekmē jūt pozitīvas emocijas.»
Stils tiek saukts par kosmismu. «Uzskatu, ka Rietumu sabiedrību no kritiena var izvest garīgums. Savulaik humānisti bija civilizācijas centrs, tagad centrs ir patērētājs. Tāpēc Visums mums atgādina, ka mēs šo to darām nepareizi. Ja spēsim atgriezties pie pirmējiem ideāliem, būs labi. Mūsu civilizācija nav slikta. Tikai jāatzīst, ka cilvēks ir arī dvēselisks, ne tikai materiāls veidojums.» Apgalvojumam grūti nepiekrist, lai arī daudziem varbūt liksies, ka to var paust gleznieciski diskrētāk.