Likums tika pieņemts ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu un ir daļa no valdības reformām drošības pastiprināšanā pēc islāmistu uzbrukumiem janvārī, kuros tika nogalināti 17 cilvēki un kuri palielināja bažas par drošības situāciju un islāmistu draudiem visā Eiropā.
Likums atļauj drošības dienestiem, nesaņemot iepriekšēju tiesneša atļauju, kontrolēt to iedzīvotāju komunikāciju elektroniskajos sakaru līdzekļos, kuri ir saistīti ar terorisma izmeklēšanu. Interneta pakalpojumu nodrošinātājiem un telefonfirmām būs pienākums nodot to rīcībā esošos datus drošībniekiem. Likums atļauj arī izvietot novērošanas kameras un audioierakstu ierīces privātos īpašumos, kā arī instalēt ierīces, kas nolasa visas darbības konkrētos datoros tiešsaistes režīmā. Iestādēm atļauts saglabāt visus šādus ierakstus vismaz mēnesi un metadatus piecus gadus.
Vislielākos brīvību aizstāvju iebildumus izsaukusi norma, kas paredz, ka interneta pakalpojumu nodrošinātājiem jāuzstāda «melnās kastes», kas ar sarežģītu algoritmu palīdzību izskaitļotu aizdomīgu uzvedību, balstoties uz to, kādus vārdus cilvēki raksta interneta pārlūkprogrammās, kādas mājaslapas apmeklē, ar ko kontaktējas.