ES fiskālās disciplīnas līgums paredz, ka valstis uzņemas ciešāk kontrolēt budžeta izdevumus, lai samazinātu valdības parāda apjomu. Vienošanos ir parakstījušas 25 no 27 ES dalībvalstīm, bet tas vēl ir jāapstiprina katras valsts parlamentā. Līgumu parakstīja arī iepriekšējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, bet viņa pēctecis sociālists Fransuā Olands uzstāj, ka valstu finanses nevar sakārtot tikai ar taupības pasākumiem.
«Līgumā ir jāiekļauj sadaļa par ekonomisko izaugsmi, un, kad mēs to sakām, mēs domājam ambiciozus izaugsmes plānus,» P. Moskovisi teikto citē Reuters. «Eiropa ir jāattīsta jaunā virzienā, neatsakoties no atbildīgas budžeta veidošanas. Mums fiskālā disciplīna un ekonomiskā izaugsme nav viens otru izslēdzoši.»
Ministrs noraidīja bažas, ka jaunā Francijas valdība varētu mīkstināt fiskālo atbildību. «Mums ir jāsamazina valdības parāda apmērs un budžeta deficīts. Tas ir pamatu pamats, jo valsts, kuras parāds pieaug, ir valsts, kas kļūst nabadzīgāka,» sacīja P. Moskovisi. Kā vienu no pasākumiem budžeta izdevumu samazināšanai viņš minēja prezidenta un ministru algas samazināšanu par 30%.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību Eiropai sadarboties ar ASV, jo «mums ir kopīga vēlme atjaunot pasaules ekonomisko izaugsmi, jo bez tās viss cits kļūst sarežģītāks».