Francijas kareivji cīnās līdzās Mali spēkiem. Mali izvietoti ap 800 franču kareivju, taču to skaitu plāno palielināt līdz 2,5 tūkstošiem. Parīze uzstāj uz steidzamu Rietumāfrikas valstu palīdzību, kas kopumā varētu sagādāt vēl 3,3 tūkstošu kareivju lielu kontingentu.
Francija pagājušajā nedēļā atsaucās Mali prezidenta palīgā saucieniem un uzsāka militāru operāciju Mali. Islāmisti brīdināja, ka Francija «atvērusi elles vārtus» un «iekritusi slazdā, kas ir daudz bīstamāks par Irāku, Afganistānu vai Somāliju».
Francija baidās, ka Mali varētu kļūt par «jauno Afganistānu», Al Qaeda teroristu paradīzi reģionā, kas Rietumeiropai atrodas tuvāk nekā Afganistāna vai Tuvie Austrumi. «Francija baidās, ka Mali varētu kļūt par patvērumu un treniņu vietu islāma teroristiem,» Deutsche Welle skaidroja eksperti no Vācijas Ārlietu padomes.
Taču ne visi analītiķi piekrīt salīdzinājumam ar Afganistānu, kuras sabiedrību rietumvalstu komandieri bieži raksturojuši kā «nepārvaldāmu». Kā telekanālam NBC News uzsvēra britu domnīcas Chatham House Āfrikas jautājumu analītiķis Pols Mellijs, «Mali pēdējos 150 gadus bijusi strukturēta un darbspējīga valdība». Mali agrāk pat raksturota kā demokrātijas paraugs citām Āfrikas valstīm. Taču eksperti ir vienisprātis, ka ceļš līdz politiskam risinājumam nebūs nedz ātrs, nedz viegls un Francijai var nākties iestrēgt Mali ilgāk, nekā plānots.
«Mēs zinām, kā militārās intervences sākas. Taču mēs nekad nezinām, kā tās beigsies,» rakstīja franču Le Monde, brīdinot valsti «neiekrist kārdinājumā ņemt virsvadību pār sabrukušu vai brūkošu valsti, lai mēģinātu to atjaunot».