Aicinājums izsaucis kritiku valdībā, kas vaino opozīcijā esošos sociālistus sazvērestībā: opozicionāri tādā veidā cerot gūt Zaļo partijas atbalstu sociālistu virzītajam prezidenta amata kandidātam Fransuā Olandam. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka politiķim izdosies sakaut prezidentu Nikolā Sarkozī nākampavasar gaidāmajās vēlēšanās.
Ieceres kritiķi uzsver, ka šāds solis iezīmētu kodolenerģijas ēras norietu valstī, turklāt mazinātu tās ekonomikas konkurētspēju. «Industrijai tas būtu solis atpakaļ, tā būtu nāve Francijas kodolenerģijas sektoram, kas ir spēcīgākais visā pasaulē,» rūpniecības ministra Ērika Besona teikto citējis Deutsche Welle. Ja valsts slēgtu daļu AES, tas rosinātu strauju elektroenerģijas cenu kāpumu un atstātu bez darba daudzus frančus.
Atomenerģijas ieguves priekšrocības slavēja arī prezidents N. Sarkozī, turpretim sociālistu prezidenta kandidāts F. Olands noliedza ieceri atteikties no kodolenerģijas.
Francijas Radioloģiskās aizsardzības un kodoldrošības institūts (IRSN) šonedēļ aicināja uzlabot AES drošības līmeni, lai novērstu iespējamu dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču vai plūdu, radītos riskus, taču uzsvēra, ka visas 58 stacijas uzskatāmas par drošām.