Jūs smēķējat? Nē, paldies, man jau ir ledusskapis...
1. Šo manas bērnības anekdoti atgādina argumenti, kādus partijas min par labu vienam vai citam koalīcijas sastāvam. Lūk, Saskaņas centru (SC) nedrīkstot atstāt opozīcijā, jo tā būtu trešdaļas vēlētāju gribas ignorēšana. Tikpat labi var teikt, ka SC iekļaušana valdībā būtu divu trešdaļu vēlētāju simpātiju noniecināšana.
SC nevarot atstāt ārpus koalīcijas, jo tad būšot liela opozīcija. No otras puses, spēcīga opozīcija, ja vien tā ir kvalitatīva, valsts interesēm nāk tikai par labu, turklāt pati ideja - mēģināt nodrošināties ar mierīgāku dzīvi koalīcijai, iekļaujot tajā potenciālos pretiniekus, - ir dīvaina. Rietumu politikā ir bijuši mēģinājumi vājināt oponentus, iesaistot valdībā atsevišķus pretējās nometnes pārstāvjus (sociālistus Sarkozī kabinetā, daži «mantojumi» no Buša administrācijas Obamas komandā), tomēr ne jau pretējo nometni kopumā. Vai tiešām kāds iedomājas, ka SC pārlaimē par tikšanu valdībā aizmirsīs par savu vēlētāju ar tā specifiskajām interesēm? Labi vai slikti, bet tāda nu ir partiju politikas būtība: valdošās partijas plēšas ar opozīciju; ja šis vingrinājums nav iespējams klasiskā formā, tas pārceļas uz koalīcijas iekšieni. Kā tas, piemēram, savulaik notika Vācijā, kad koalīcijā mēģināja sadzīvot sociāldemokrāti un kristīgie demokrāti. Bēdīgā pieredze liek partijām meklēt mazākus sabiedrotos (brīvos demokrātus, zaļos u. c.), bet nemēģināt atkārtot lielās koalīcijas eksperimentu. Un Šrēders vai Merkele nefantazēja, ko nu darīt, ja būs spēcīga opozīcija.
SC deklarē, ka bez tā valdība nespēs īstenot reformas. Protams, jo spēcīgāka koalīcija, jo vieglāk pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus. Bet kopš kura laika SC atbalsta šādus lēmumus? Līdz šim dzirdēts tieši pretējais.
Vēl «ģeniālākas» ir kalkulācijas, kuru pamatā ir tās vai citas partijas teju vai nolemtība, ka t. s. partneri to agri vai vēlu mēģinās «uzmest». Ja tu turi savus nākamos kolēģus tādās aizdomās, tad kombinē, kā gribi, - atmosfēra koalīcijā nebūs laba.
Te varētu minēt Lielbritānijas valdības piemēru. Skaidrs, ka starp torijiem un liberāldemokrātiem lielas mīlestības nav - partiju kongresos dārgajiem koalīcijas partneriem tiek veltītas neglaimojošas piezīmes, konservatīvie «pārlauza» partnerus universitāšu jautājumā, partneri izcūkāja toriju medicīnas reformu utt. Tomēr abas partijas zina, ka ir jāstrādā un nav jātērē laiks, gudrojot, kad kurš «nolēks» un provocēs krīzi. No šī viedokļa vismaz labi, ka prezidents Bērziņš iezīmējis termiņu partiju konsultācijām, un pēc nedēļas, jācer, publikai vairs nebūs jāklausās politiķu oficiālos un off-record murmuļojumos.
Kantoris slēgts. Inventarizācija
2. Strādāt, zinot, ka drīz iesildītais krēsls jāatstāj vai ka drīz nāks cits priekšnieks, nekad nav viegli, taču vismaz dažās ministrijās ļaudis, šķiet, saguma šī smaguma priekšā. Izglītības un zinātnes ministrija, izrādās, bija tā sakreņķējusies, ka aizmirsusi pieskatīt, lai pedagogi septembrī saņem pilnu atalgojumu - kaut kas bija sagājis šķērsām statistikā par skolēnu skaitu. Vēl bija piemirsies, ka nepieciešami 272 tūkstoši latu, lai samaksātu par skolu datoru licencēm. Satiksmes ministrijas juristiem nevedās ar pareizu papīru rakstīšanu, lai airBaltic sāgā tiesas tos pieņemtu. Brīnišķīgākais bija tas, ka nevienam par šiem jociņiem nekas nedraudēja...
Vēl dažās radās iespaids, ka atmests ar roku svarīgu tēmu risināšanai, lai gan vēl nesen publiskajā telpā tika daudzināts, ka jautājumi tik degoši, ka bail. Piemēram, vai pēdējās nedēļās ir kaut kas dzirdēts par sašķidrinātās gāzes termināļa projektu Latvijā? Priekšvēlēšanu periodā likās, ka teju vai visu partiju pārstāvji ir gatavi kaut rīt doties kauties uz Briseli par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas zemkopjiem, bet nu iestājies klusums. Jācer, ka šis Ērkšķrozītes miegs nav skāris Finanšu ministriju jautājumos par t. s. nulles deklarācijām un nodokļu amnestiju. Un ka Zemes dienestam veicas dialogs ar pašvaldībām par kadastrālajām vērtībām. Un ka Ekonomikas ministrija ir izdomājusi, kur valstij glabāt degvielas rezerves. Un ka ir skaidrs, no kādiem avotiem pēc trim mēnešiem pašvaldības finansēs sociālā atbalsta pasākumus pēc valsts izstāšanās no naudas došanas. Un vispār - vajadzētu tā kā nākamā gada budžetu taisīt...