Neapdraudēt pašsaprotamo
«Eirāzijā dižraibais dzenis apdzīvo plašāku teritoriju un ir sastopams lielākā skaitā nekā jebkura cita dzeņu suga,» saka dzeņu pētnieks un žurnāla Putni Dabā autors Madars Bergmanis.
Kopumā Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas: tītiņš, pelēkā dzilna, zaļā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis un trīspirkstu dzenis. Visiem pazīstamās un no deviņām biežāk sastopamās Latvijas dzeņu sugas - dižraibā dzeņa - izvēli par gada putnu skaidro LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: «Dabas aizsardzības uzdevums ir ne tikai uzlabot reti sastopamu sugu stāvokli, bet arī nodrošināt, lai bieži sastopamu sugu stāvoklis nepasliktinātos.»
Dzeņu pētnieks M. Bergmanis norāda, lai arī grūti iedomāties, ka tik elastīga suga kā dižraibais dzenis pārskatāmā nākotnē varētu kļūt apdraudēta, tomēr jau šobrīd ir pārāk daudz vietu, kur dzirdēt trīs dižraibos dzeņus no viena punkta ir ievērības vērts notikums - mežu joslā un valstī, kas vēlas lepoties ar saviem mežiem, tā tam nevajadzētu būt.
Tādējādi LOB šī gada garumā plāno ne tikai izglītot un iesaistīt sabiedrību dižraibā dzeņa izzināšanā, bet arī iecerēts noskaidrot tā izplatību - ziņojot par novērojumiem portālā Dabasdati.lv, sugas uzskaitē var iesaistīties ikviens dabasmīlis.
Kalējs ar baltām brillēm
Dižraibais dzenis, ko visvieglāk atpazīt pēc melnās bārdas svītras un «baltām brillēm», mīt dažādos Latvijas mežos, turklāt ir sastopams arī pilsētās - dārzos, parkos un pat kapsētās. Lai arī visbiežāk dobumus ligzdošanai ierīko apsēs, cieņā šim putnam ir tā sauktās čiekuru kalves - ērtas vietas sēklu ieguvei, zem kurām uzkrājas tukšie čiekuri. Tas īpaši svarīgi ziemā, kad skujkoku sēklas ir dzeņa galvenā barība, savukārt pārējā laikā dzeņa ēdienkartē ietilpst gan dažādi kukaiņi, gan rieksti, gan ogas, gan mazi grauzēji un pat citu putnu olas. Paveroties kokos, augumā putns veido 22-26 centimetrus, taču lidojumā, izplešot melni baltos spārnus, tas sasniedz 38-44 centimetru apmēru. Pēc pārlidojuma, lai piezemētos, dižraibais dzenis vienmēr izvēlēsies stingru pamatni, līdz ar to pavisam reti ir iespēja to ieraudzīt krūmājos vai uz tieviem, kustīgiem koku zariem. Savukārt, saausoties mežos, var izdzirdēt dižraibā dzeņa īso un ātro saucienu «kik», uztraukumā un nereti arī pārlidojumā «kik-kik-kik», savukārt bungošana ir ļoti īsa, pat īsāka par sekundi, ar krītošām beigām.
Izkaļ vairākus dobumus
Dižraibais dzenis uzskatāms par vienu no lietussarga sugām meža ekosistēmā, pateicoties tā izkaltajiem dobumiem, kas noder ne tikai paša ligzdai, bet vēlāk arī citām putnu sugām. «Dižraibie dzeņi katru pavasari kaļ jaunu dobumu ligzdošanai, tikai izņēmuma gadījumos lietojot vecos dobumus. Nereti vienā pavasarī pāris izkaļ vairākus dobumus, tomēr par pašu ligzdvietas izvēles procesu zināms maz. Otrs neizteikts dobumu kalšanas periods ir vasaras beigas un rudens, kad acīmredzot dobumus tie kaļ nakšņošanai. Rezultātā dižraibie dzeņi ik gadu rada iespaidīgu daudzumu dobumu, kuros pēc tam bieži ligzdo lielās zīlītes, dzilnīši, melnie mušķērāji un ne tikai daudzi citi putni, bet arī zīdītāji un bezmugurkaulnieki,» dobumu kalšanu un lietošanu raksturo LOB eksperts Madars Bergmanis un piebilst, ka salīdzinājumā ar citiem Eiropas dzeņiem dižraibajam dzenim kā dobumu radītājam ir vairākas priekšrocības, piemēram, to lielais skaits, plašā izplatība un spēja apdzīvot jebkura tipa mežus, kur vien ir pietiekami veci koki. Šis «meža arhitekts» ir svarīgs posms bioloģiskās daudzveidības veicināšanā - īpaši cilvēka darbības spēcīgi ietekmētos mežos, kuros pārsvarā sastopamas bioloģiski jaunas, aptuveni vienāda vecuma un koku sugu sastāva ziņā nabadzīgas mežaudzes. Bergmanis norāda, ka, iespējams, dzeņu kaltajiem dobumiem ir lielāka nozīme tieši skujkoku audzēs, jo skuju kokiem lēnāk veidojas dabiskie dobumi un labāk sadzīst brūces. Taču izrādās, ka cildinātais dižraibais dzenis mēdz pastrādāt arī ne tik apsveicamas lietas. «Dabiskos mežos, kuros putniem ir nesalīdzināmi plašākas izvēles iespējas, ligzdošana dabiskos dobumos ir drošāka nekā dzeņu kaltajos, jo dižraibais dzenis nereti izposta dobumperētāju ligzdas. Pašu kaltie dobumi tam ir viegli pieejami, savukārt citu dzeņu dobumi biežāk ir nokaltušu koku stumbeņos, kam dižraibais dzenis mēdz paplašināt skreju, ja nepieciešams, vai izkalt jaunu caurumu dobuma līmenī,» skaidro M. Bergmanis un piebilst, ka precīzākas ziņas var iegūt vien plašāk izvēršot videonovērošanu pie ligzdām.