Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Gada putns - dzenis

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību putnu sugām un to klātbūtnes nozīmei vidē, jau divdesmit pirmo gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izziņojusi gada putnu. Šogad ar 2016. gada putna titulu var lepoties dižraibais dzenis jeb majestātiskā latīņu mēles nosaukumā - Dendrocopos major.

Neapdraudēt pašsaprotamo

«Eirāzijā dižraibais dzenis apdzīvo plašāku teritoriju un ir sastopams lielākā skaitā nekā jebkura cita dzeņu suga,» saka dzeņu pētnieks un žurnāla Putni Dabā autors Madars Bergmanis.

Kopumā Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas: tītiņš, pelēkā dzilna, zaļā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis un trīspirkstu dzenis. Visiem pazīstamās un no deviņām biežāk sastopamās Latvijas dzeņu sugas - dižraibā dzeņa - izvēli par gada putnu skaidro LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: «Dabas aizsardzības uzdevums ir ne tikai uzlabot reti sastopamu sugu stāvokli, bet arī nodrošināt, lai bieži sastopamu sugu stāvoklis nepasliktinātos.»

Dzeņu pētnieks M. Bergmanis norāda, lai arī grūti iedomāties, ka tik elastīga suga kā dižraibais dzenis pārskatāmā nākotnē varētu kļūt apdraudēta, tomēr jau šobrīd ir pārāk daudz vietu, kur dzirdēt trīs dižraibos dzeņus no viena punkta ir ievērības vērts notikums - mežu joslā un valstī, kas vēlas lepoties ar saviem mežiem, tā tam nevajadzētu būt.

Tādējādi LOB šī gada garumā plāno ne tikai izglītot un iesaistīt sabiedrību dižraibā dzeņa izzināšanā, bet arī iecerēts noskaidrot tā izplatību - ziņojot par novērojumiem portālā Dabasdati.lv, sugas uzskaitē var iesaistīties ikviens dabasmīlis.

Kalējs ar baltām brillēm

Dižraibais dzenis, ko visvieglāk atpazīt pēc melnās bārdas svītras un «baltām brillēm», mīt dažādos Latvijas mežos, turklāt ir sastopams arī pilsētās - dārzos, parkos un pat kapsētās. Lai arī visbiežāk dobumus ligzdošanai ierīko apsēs, cieņā šim putnam ir tā sauktās čiekuru kalves - ērtas vietas sēklu ieguvei, zem kurām uzkrājas tukšie čiekuri. Tas īpaši svarīgi ziemā, kad skujkoku sēklas ir dzeņa galvenā barība, savukārt pārējā laikā dzeņa ēdienkartē ietilpst gan dažādi kukaiņi, gan rieksti, gan ogas, gan mazi grauzēji un pat citu putnu olas. Paveroties kokos, augumā putns veido 22-26 centimetrus, taču lidojumā, izplešot melni baltos spārnus, tas sasniedz 38-44 centimetru apmēru. Pēc pārlidojuma, lai piezemētos, dižraibais dzenis vienmēr izvēlēsies stingru pamatni, līdz ar to pavisam reti ir iespēja to ieraudzīt krūmājos vai uz tieviem, kustīgiem koku zariem. Savukārt, saausoties mežos, var izdzirdēt dižraibā dzeņa īso un ātro saucienu «kik», uztraukumā un nereti arī pārlidojumā «kik-kik-kik», savukārt bungošana ir ļoti īsa, pat īsāka par sekundi, ar krītošām beigām.

Izkaļ vairākus dobumus

Dižraibais dzenis uzskatāms par vienu no lietussarga sugām meža ekosistēmā, pateicoties tā izkaltajiem dobumiem, kas noder ne tikai paša ligzdai, bet vēlāk arī citām putnu sugām. «Dižraibie dzeņi katru pavasari kaļ jaunu dobumu ligzdošanai, tikai izņēmuma gadījumos lietojot vecos dobumus. Nereti vienā pavasarī pāris izkaļ vairākus dobumus, tomēr par pašu ligzdvietas izvēles procesu zināms maz. Otrs neizteikts dobumu kalšanas periods ir vasaras beigas un rudens, kad acīmredzot dobumus tie kaļ nakšņošanai. Rezultātā dižraibie dzeņi ik gadu rada iespaidīgu daudzumu dobumu, kuros pēc tam bieži ligzdo lielās zīlītes, dzilnīši, melnie mušķērāji un ne tikai daudzi citi putni, bet arī zīdītāji un bezmugurkaulnieki,» dobumu kalšanu un lietošanu raksturo LOB eksperts Madars Bergmanis un piebilst, ka salīdzinājumā ar citiem Eiropas dzeņiem dižraibajam dzenim kā dobumu radītājam ir vairākas priekšrocības, piemēram, to lielais skaits, plašā izplatība un spēja apdzīvot jebkura tipa mežus, kur vien ir pietiekami veci koki. Šis «meža arhitekts» ir svarīgs posms bioloģiskās daudzveidības veicināšanā - īpaši cilvēka darbības spēcīgi ietekmētos mežos, kuros pārsvarā sastopamas bioloģiski jaunas, aptuveni vienāda vecuma un koku sugu sastāva ziņā nabadzīgas mežaudzes. Bergmanis norāda, ka, iespējams, dzeņu kaltajiem dobumiem ir lielāka nozīme tieši skujkoku audzēs, jo skuju kokiem lēnāk veidojas dabiskie dobumi un labāk sadzīst brūces. Taču izrādās, ka cildinātais dižraibais dzenis mēdz pastrādāt arī ne tik apsveicamas lietas. «Dabiskos mežos, kuros putniem ir nesalīdzināmi plašākas izvēles iespējas, ligzdošana dabiskos dobumos ir drošāka nekā dzeņu kaltajos, jo dižraibais dzenis nereti izposta dobumperētāju ligzdas. Pašu kaltie dobumi tam ir viegli pieejami, savukārt citu dzeņu dobumi biežāk ir nokaltušu koku stumbeņos, kam dižraibais dzenis mēdz paplašināt skreju, ja nepieciešams, vai izkalt jaunu caurumu dobuma līmenī,» skaidro M. Bergmanis un piebilst, ka precīzākas ziņas var iegūt vien plašāk izvēršot videonovērošanu pie ligzdām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Iepazīsti dižraibo dzeni pats!

Piedalies ziņošanā portālā Dabasdati.lv! Putnu eksperti priecāsies, ja ziņosi ne tikai par dižraibo dzeni, bet arī par pārējiem dzeņiem un meža putniem, jo šogad ievāktie dati noderēs ne tikai vienas sugas izplatības noskaidrošanai, bet arī Eiropas ligzdojošo putnu atlanta papildināšanai. Ziņot var, izmantojot gan datoru, gan viedtālruni un mobilo lietotni Dabasdati.lv!

Uzzīmē savu dižraibo dzeni! Ja esi vecumā līdz 18 gadiem, līdz šī gada 31. maijam vari piedalīties gada putna zīmējumu konkursā. Iesūti jebkādā tehnikā zīmētu dižraibo dzeni līdz A2 lapas lielumā, adresējot darbu LOB birojam, A. K. 105, Rīga, LV-1046. Konkursa nolikumu meklē www.lob.lv.

Dodies dzeņu vērošanas ekskursijā! Gada laikā ir iespēja piedalīties vairākās dzeņu vērošanas ekskursijās vai pat pieteikties tādu organizēt. Plašāk, rakstot uz e-pastu [email protected] vai sekojot jaunumiem www.motacilla.lv.

Izzini dzeni kopā ar putnu ekspertiem! Latvijas Ornitoloģijas biedrība par dzeņiem stāstīs plašāk dažādos pasākumos - tostarp Dabas koncertzālē 18. jūnijā un 1. jūlijā, arī LOB Ģimeņu dienās 2. un 3. jūlijā un citur. Seko līdzi aktualitātēm www.lob.lv.

Paraksties par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā! Katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstošu putnu ligzdu, tāpēc LOB aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp Latvijas putnu labklājība, parakstīt iniciatīvu portālā manabalss.lv: www.lob.lv/ParPutnuDzivi!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pēc tam būs kūka

Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska (66) par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?