Suns -_ pievienojas _Parex Plaza._ Uz šiem datumiem festivāla veidotāji notēmējuši arī potenciāli «skatītājam draudzīgāko» no festivāla filmām - zviedru režisora Lūkasa Mudisona _Mamutu_ ar starptautiski pazīstamu aktieru ansambli Gaelu Garsiju Bernālu un Mišelu Viljamsu (Hīta Ledžera atraitne) galvenajās lomās. _Mamuts_ ir šā zviedru režisora, kuru pats Ingmars Bergmans nodēvējis par vienu no pēdējām zviedru kino cerībām, pirmā starptautiskam tirgum apzināti mērķētā filma, tāpēc - aktieri ar starptautisku vārdu, tāpēc milzīgs budžets un filmēšanas vietas ar globālu vērienu - no Ņujorkas līdz Āzijai, konkrēti, Taizemei, kurp parakstīt vilinošu kontraktu par interneta lapas pārdošanu tad arī dodas noslēgt filmas galvenais varonis.
Par spīti histēriski negatīvajai preses reakcijai, kāda sekoja Mamutam pēc Berlīnes kinofestivāla, filma nenoliedzami mudina aizdomāties par globalizētās pasaules neirozēm un tajā apjukušiem, vientuļiem ļautiņiem, kuru eksistenciālo traģismu taču būtībā nemaina ne potenciālie miljoni, ne kontrakti... Taču, kamēr gatavojamies Mamutam, šodien Ziemeļvalstu filmu dienās otrais iznāciens ir Larsa fon Trīra filmai Antikrists. Gan Mamutu, gan Antikristu vieno ne tikai piederība Ziemeļvalstīm - attiecīgi Zviedrijai un Dānijai - , bet arī fakts, ka abas šīs filmas konkursa programmām šogad izvēlējās nopietnie Berlīnes un Kannu kinofestivāli. Arī preses reakcija pēc abu filmu starta ietekmīgajos festivālos bija līdzīga - niķīgi neizprotoša.
Mamutam tika pārmesta vēlme atdarināt ģeniālo XXI gs. neirožu stāstu - A.G.Injaritu 2006.gada filmu Bābele -, turpretim nabaga Larsu fon Trīru slānīja, par ko vien ienāk prātā. Gan par to, ka jūtīgas sievietes zālē ģībst, gan par uzdrīkstēšanos Antikrista beigu titros uzrakstīt, ka filma ir veltīta krievu kino ģēnijam Andrejam Tarkovskim! Sak, kādā veidā bērnu zaudējušā pāra psiholoģiskā elle, ko fon Trīrs sarīkojis uz ekrāna, ir saistīta ar meditatīvā krievu kinofilosofa Tarkovska klasiskajiem darbiem?! Tomēr fon Trīrs nav ar pliku roku ņemams, Tarkovskis ir bijis viens no viņa iemīļotākajiem režisoriem kopš jaunības - šā režisora filmu (Stalkers, Solaris) ietekmes atrodamas nevienā vien Trīra darbā - īpaši pašos pirmajos (Nozieguma elements, 1984, u.c.) Lai nu kā, fon Trīra provokācija - filma Antikrists - iedarbojas pārliecinoši - arī kā mudinājums kārtējo reizi «pamēļot» par drīkst/nedrīkst robežām un apbrīnot aktierus - izcilo Šarloti Gensbūru (labākās aktrises balva Kannās) un Vilemu Defo, kuri izrādījušies perfekti instrumenti dāņu režijas ģēnija fon Trīra rokās.