Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs

Dzimis 1968. gadā, pēc izglītības jurists.
Zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Aigara Lūša birojā.
Pirmoreiz plašākas sabiedrības uzmanības lokā nonācis 2005. gadā, kad neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām pēc Tautas partijas kandidāta Jelgavas mēra amatam Arņa Razminoviča iesnieguma Finanšu policijā uzsākts kriminālprocess, kura ietvaros tika nopratināts arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). A. Lūsis tika aizturēts uz 10 dienām aizdomās par krāpšanu Jelgavas pašvaldības uzņēmumā, kura maksātnespēju viņš tolaik administrēja. Kriminālprocess gan 2006. gadā tika izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ, un A. Lūsis apgalvo, ka tas bijis «politiskais cirks».
Kā pats stāsta, politikā iesaistījies 2008. gada decembrī, kad izvēlējies partiju Visu Latvijai! kā ideoloģiski sev vistuvāko. Pirmais partijas biedrs, ar kuru iepazinies, esot bijis Imants Parādnieks. Šobrīd A. Lūsis darbojas Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK valdē.
2011. gadā bijis pirmais, kurš izvirzīts Latvijas krājbankas maksātnespējas administratora postenim. Pie šī amata gan nav ticis, jo sabiedrībā sacēlusies ažiotāža, ņemot vērā viņa politisko piederību un 2005. gada krimināllietu. FKTK viņa kandidatūru atsauca, jo A. Lūsis «politiskā spiediena dēļ nevarēs kvalitatīvi veikt darba pienākumus».
Apgalvo, ka pats esot lūdzis sev ierādīt zemas vietas partijas vēlēšanu sarakstos, jo nav vēlējies tikt ievēlēts un pamest ienesīgo nodarbošanos. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatam esot piekritis, jo «pienāk brīdis, kad atteikties paliek nepieklājīgi», un atzīst, ka stāšanās amatā nozīmēs «grandiozu ienākumu kritumu», pametot amatus privātuzņēmumos un iesaldējot advokāta praksi.
A. Lūsis ir arī Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, kā arī padomes priekšsēdētājs a/s KNK mediji, kam pieder 70,68% kapitāldaļu Rīgas apriņķa avīzē. KNK mediju kapitāldaļas, pēc A. Lūša teiktā, pieder viņa sievai Evai Lūsei. Viņa ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vecākā producente.

Dzimis 1967. gadā, pēc izglītības jurists.
Līdz 1989. gadam bijis komjaunietis. 1989. gadā iestājies Latvijas Tautas frontē, vēlāk bijis Latvijas ceļa biedrs dibinātājs.
Pēc paša stāstītā, par politiku interesējies vienmēr, bet startēt vēlēšanās pamudinājis 90. gadu sākumā piedzīvotais - studiju laikā strādājot prokuratūrā, gan piedzīvojis teroraktu (spridzeklis sagrāvis prokuratūras sienu, traumējot kādu kolēģi), gan pratinājis vietējos kompartijas funkcionārus augusta puča laikā, gan izkāvies ar PSRS Baltijas kara apgabala kadetiem, kad tie maršējuši uz parlamenta ēku.
5. Saeimā iekļuvis 1994. gadā ar tā saukto mīksto mandātu uz aptuveni gadu. Parlamentā darbojies Juridiskajā komisijā, vēlāk kandidējis no LC saraksta, bet nav ievēlēts.
Kopš 1997. gada zvērināts advokāts, darbojies autortiesību jomā.
2009. gadā pievienojies Pilsoniskajai savienībai (PS), kandidējis no Vienotības saraksta 10. Saeimas vēlēšanās.
2010. gadā kļuvis par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) parlamentāro sekretāru, šāds amats tika izveidots, lai nodrošinātu politisko līdzsvaru, veidojot valdības koalīciju.
Pēc izstāšanās no Vienotības pievienojies biedrībai Demokrātiskie patrioti. Kā pats apgalvo, no Vienotības aizgājis, jo «toreiz notika tāda bīstama svārstīšanās uz valdības veidošanu ar Saskaņas centru (SC), kas nāca no tiem, kas bija aiz Vienotības galvgaļa».
11. Saeimas vēlēšanās kandidējis no Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK saraksta, bet nav ievēlēts, kļuvis par tieslietu ministra Gaida Bērziņa parlamentāro sekretāru.
Šobrīd oficiāli bezpartijisks, taču, kad kļūs par ministru, būs jāiestājas vienā no VL-TB/LNNK veidojošajām partijām. Kurā - pagaidām neatklāj, sakot, ka tā būs gandrīz vai nejauša izvēle, jo lielas atšķirības neesot.