Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bezdarbnieku rindās ir 547 betonētāji. Uzņēmējs neatklāj, cik lielu algu maksā bulgāriem, taču nozares eksperti uzskata, ka tieši finanšu apsvērumi varētu būt patiesais viesstrādnieku piesaistīšanas iemesls.
RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns neslēpj, ka Gaismaspils projekta vadības un būvniecības komandā patlaban tiek algoti vairāki ārvalstu profesionāļi, to skaitā itāļi, spāņi un bulgāri, kurus algo konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Latvijā būvniecības nozarē esot katastrofāls profesionāļu trūkums, jo «šeit gluži vienkārši nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri atbildīgi un profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus».
«Nacionālās būvkompāniju apvienības sastāvā esošās kompānijas ir izmantojušas laikrakstus, radio un pat televīziju, lai meklētu speciālistus darbiem Latvijā un arī ārzemēs, bet īsta rezultāta nav, jo labākie Latvijas būvniecības speciālisti maizi pelna ārvalstīs,» paziņojis M. Saukāns. Tiesa gan, abas pārējās Gaismaspils būvkompānijas - Re & Re un Skonto būve - viesstrādniekus nealgo, tomēr piekrīt M. Saukāna teiktajam, ka augstas klases speciālistus Latvijā atrast nav viegli.
Tomēr Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Gužāns netic, ka Latvijā nav iespējams atrast kvalificētus betonēšanas un veidņošanas darbu darītājus. Izdzirdot ziņu par bulgāru algošanu, viņam pirmā doma bijusi - tā ir taupīšana uz algu rēķina. Arī Latvijas Būvnieku asociācijā (LBA) uzskata, ka vietējo celtniecības speciālistu vēl pietiek. LBA izpilddirektors Mārcis Nikolajevs iepriekš Latvijas Avīzē izteicies, ka Bulgārija ES iestājusies pēc Latvijas un šajā valstī ir mazāks atalgojums nekā Latvijā. Tā kā LNB tāmi samazināja, būvnieki esot spiesti meklēt lētākus risinājumus.
Uz ekonomiskiem apsvērumiem norāda arī Iveta Ķešāne no Baltijas Sociālo pētījumu institūta, viņa veikusi pētījumu par viesstrādniekiem Latvijā. Darba devēji Latvijā algojot tos, kuri gatavi strādāt pēc viņu noteikumiem, secināts pētījumā. Trešo valstu pilsoņiem noteikts obligātais algas minimums ap 370 latu uz rokas, taču ES pilsoņu atalgojums vispār netiek regulēts. «Ir gadījumi, ka vietējie nevēlas strādāt par 200 latiem, bet atsevišķi Eiropas Savienības pilsoņi tam piekrīt,» viņa stāsta. Esot arī jāapzinās, ka Latvijai nākotnē neiztikt bez ārvalstu darbaspēka.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav statistikas, cik ES pilsoņu strādā Latvijā, jo viņiem darba atļaujas nav nepieciešamas. Tomēr ir dati par 486 bulgāriem, kas paši reģistrējušies kā nodarbinātie. Tas gan neparādot, ka viņi joprojām šeit strādā, norāda pārvaldē. Savukārt no trešajām valstīm (kas nav ES valstis) pirmajā pusgadā iebraucis 371 viesstrādnieks, visvairāk ukraiņi, krievi un baltkrievi. Pārvaldes pārstāve Ilze Briede novērojusi, ka darba devēji, kuri iepriekš spēja sameklēt darbiniekus tikai ārvalstīs, ir pārsteigti, ka pēdējā laikā tādi ir atrodami arī šeit.
Labklājības ministrijā (LM) uzskata, ka pašreiz Latvijā īstenotā darbaspēka piesaistes politika vietējo darbaspēku aizsargā pietiekami.