Mūzikas klausīšanās un līdzdarbošanās sniedz estētisku pārdzīvojumu un labvēlīgi ietekmē gan bērnu, gan pieaugušo psihoemocionālo stāvokli. Tomēr kāpēc viens izaugot kļūst par mūzikas ģēniju, bet cits ar grūtībām savai atvasei nodungo «Aijā, žūžū...»? MiniDiena uzklausa mūzikas lietpratējus un skaidro, kā dabiski attīstīt bērna muzikalitāti.
Dotības ir katram
«Manuprāt, mūzikas loma tieši bērnu dzīvē ir neaizvietojama. Turklāt bērniem visu gribas darīt pašiem - tikai tā viņi aug un attīstās. Un vislabāk apgūt lietas - kopā ar vecākiem vai labiem skolotājiem, kuru paraugam var sekot,» uzskata Ilga Reizniece, folkgrupas Iļģi vadītāja un mūzikas pedagoģe. «Lai mūzika bērna dzīvē ienāktu dabiski, neko speciāli nevajag mācīt. Vecākiem ir vienkārši jādzied bērnam!» Vispirms šūpuļdziesmas, kas notiek pilnīgi pašsaprotami - aijājot mazulīti, gribas viņam padziedāt! Pēc tam kopā jāsāk darboties rotaļās. «Pie mūzikas pieskaitu ne tikai dziesmas to tradicionālajā izpratnē, bet arī dažādus skaitāmpantus un rotaļas. Domāju, ka tautasdziesmas maziem bērniem ir vispiemērotākās gan dziedāšanai, gan klausīšanai. Tās ir gadsimtu gaitā noslīpējušās, viegli apgūstamas un jēgpilnas,» stāsta Reizniece.
Agri vai vēlu ar balsi vien ir par maz, un muzicēšanas sākumposmā visieteicamākie ir dažādi ritma instrumenti - grabināmi un žvadzināmi. No dabīgiem materiāliem, arī paštaisīti - piemēram, vasaras nogalē var atrast magoņu pogaļas, kuras nav pāraugušas un ir pilnas sēklu. Izžāvējot tās, iegūstams lielisks grabināmais instruments.
Reizniece ir pārliecināta, ka katram bērnam ir muzikālas dotības, kuras vajag veicināt. Parasti talants pamanāms jau agri, bet tas vēl nenozīmē, ka apdāvinātie mazuļi kļūs izcili mūziķi. Jo blakus muzikālajam talantam nepieciešamas vēl dažas svarīgas rakstura īpašības. Uz mūzikas skolu parasti bērni aiziet ar prieku, bet cik daudzi un cik ilgi iztur milzīgo slodzi? «Pirmsskolas vecumā būtu vēlams iemācīties dziedāt, spēlēt vienkāršus mūzikas instrumentus un iepazīt to prieka sajūtu, ko dod kopīga muzicēšana. Vijole un notis - pēc tam. Turklāt jebkura muzikāla darbība attīsta mazo cilvēku kopumā; ne tikai viņa muzikālo talantu,» iesaka pedagoģe. Un vecākiem - nekautrēties pašiem darboties kopā ar bērnu, pat ja viņi nav pārāk augstās domās par savu muzikalitāti!
Baroks vai Lady Gaga
Diez vai dzirdīgam cilvēkam vispār iespējams kaut kur atrasties pilnīgā klusumā, tomēr ikdienas gaitām fonā ieslēdzam vēl radio vai televīziju, labākajā gadījumā - kādu iecienītu mūzikas izlasi. Mazuļiem piemīt dabiska ritma izjūta, un parasti, dzirdot sev tīkamu dziesmu, viņi nevilcinās uzdejot, paužot aizrautību un dzīvesprieku ar visu mazo ķermenīti. Lady Gaga pavadījumā dejojošs divgadnieks ir amizants, tomēr Yamaha mūzikas studijas pedagoģe Dace Rāta vecākiem iesaka pārdomāt tās mūzikas izvēli, kas ikdienā skan bērnu tuvumā. «Skaņu augstumam, tembram ir noteikta iedarbība, un saskaņā ar neirobioloģijas specifiku bērns to uztver ne tikai ar dzirdi, bet ar visu ķermeni, tāpēc svarīgi, kādas īpašības piemīt konkrētajām skaņām, kas iedarbojas uz bērnu. Mūzika var gan nomierināt, gan satraukt,» stāsta Rāta un ir skeptiska par muzikālajām rotaļlietām, kas plašā klāstā pieejamas veikalos. Yamaha mūzikas apmācības sistēma piedāvā muzikālas nodarbības pat pusgadu veciem bēbīšiem. Protams, viņi nesēžas pie klavierēm un nemēģina atpazīt nošu augstumu - mazuļi kopā ar vecākiem spēlē ritmiskas rotaļas un dara to īpaši atlasītas mūzikas pavadībā. Pārsvarā tā ir instrumentālā mūzika no baroka un romantisma gadsimtiem. «Laiks līdz gada vecumam ir posms cilvēka dzīvē, kad viņš attīstās visstraujāk. Šajā periodā formējas arī runa, mazulis pazīst un mēģina izrunāt pirmos vārdus dzimtajā valodā. Uzskatu, ka šis ir pateicīgs brīdis, kad līdz ar dzimto apgūt arī mūzikas valodu,» domā Dace Rāta.
Mūzikas īpašo ietekmi uz personību apstiprina arī fakts, ka tā tiek izmantota kā ārstniecības metode bērniem ar attīstības vai uzvedības traucējumiem. «Mēs mūzikas terapijas nodarbībā nemācāmies instrumentu spēli, bet skaņrades procesu izmantojam kā komunikācijas līdzekli,» skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mūzikas terapeite Sandra Barsinkeviča. Mūzikas terapija palīdz pat mazuļiem ar nopietniem veselības traucējumiem, kā arī noder emociju līdzsvarošanai pēc satraucošiem notikumiem un uzlabo spēju koncentrēt uzmanību veseliem bērniem, kas nevar mierīgi nosēdēt skolas nodarbībās un iesākto paveikt līdz galam. Terapeite stāsta, ka spēcīgu emocionālu rezultātu iespējams sasniegt, mūziku vienkārši klausoties: «Uzskatu, ka kvalitatīvi izpildīta mūzika īstajā brīdī un daudzumā vērtējama pozitīvi neatkarīgi no tā, vai skan klasika, reps vai šlāgeris.»