Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Gan takas, gan skatu torņi

Par valsts īpašumā esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanu un uzturēšanu atbildīgā institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Kā minēts iestādes nolikumā, tās galvenais uzdevums ir nodrošināt 683 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (četru nacionālo parku, četru dabas rezervātu, 261 dabas lieguma un 414 citu ĪADT), tajā skaitā 333 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000, aizsardzību. DAP 2015. gada budžets šo funkciju veikšanai ir 4 403 870 eiro un 2016. gadam - 4 437 833 eiro.

Kā skaidro DAP pārstāve Inese Pabērza, pateikt konkrētu summu, cik līdzekļu tiek atvēlēts katras ĪADT, piemēram Ķemeru Nacionālā parka, apsaimniekošanai, nav iespējams, jo nauda tiek piešķirta reģioniem, nevis teritorijām. Taču, kā uzsver I. Pabērza, atvēlētais finansējums ir pietiekams ĪADT apsaimniekošanai un uzturēšanai.

Valsts un Eiropas nauda

Ja runā par DAP paveikto ĪADT apsaimniekošanā 2015. gadā, var minēt, ka ir uzraudzīta 27 dabas aizsardzības plānu izstrāde un atjaunošana, veikta pļavu pļaušana un noganīšana vairāku simtu hektāru platībā, likvidēti vairāki desmiti bebru aizsprostu un atjaunoti tekošā saldūdens biotopi, ieviests dīķu naktssikspārņu monitorings Natura 2000 vietās. Ir izvietotas un uzturētas vairākas īpaši aizsargājamo un nemedījamo putnu sugu mākslīgās ligzdvietas. Tāpat veikta meža biotopu apsaimniekošanas nepieciešamības izvērtēšana un apsekošana dabā.

Ja runā par dabas tūrisma infrastruktūras objektu apsaimniekošanu, tad turpinās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekts, kura ietvaros izbūvēti vairāki skatu torņi un platformas un laipas, autostāvvietas. Savukārt vides izglītības jomā notikuši vairāki pasākumi, piemēram, Slīteres Kukaiņu nakts, Tauriņu nakts Krustkalnu Dabas rezervātā un Litenē, Gaujas Nacionālā parka jubilejas pasākums pie Gūtmaņalas un pasākumi no cikla Veclaicene 4 gadalaikos un pasākums no cikla Sedas purvs 4 gadalaikos, un tie ir tikai daži piemēri, kas raksturo paveikto.

ĪADT apsaimniekošana notiek gan par valsts naudu, gan projektu veidā piesaistot ES struktūrfondu finansējumu. Pagājušajā plānošanas periodā struktūrfondu nauda pārsvarā tika piešķirta dažādu dabas tūrisma infrastruktūras objektu - piemēram, skatu torņu un laipu - izbūvei. Šajā jaunajā plānošanas periodā aptuveni desmit miljoni eiro paredzēti biotopu apsaimniekošanai.

Tūrismam naudas pietiek

Kā stāsta DAP Īpašuma pārvaldības nodaļas vadītājs Valērijs Seilis, valsts budžeta finansējums dabas tūrisma infrastruktūras objektu apsaimniekošanai gan šogad, gan 2016. gadā ir 411 000 eiro. V. Seilis atzīst, ka tas ir pietiekami un šīs summas ietvaros tiek izdarīts viss nepieciešamais šo tūrisma infrastruktūras objektu uzturēšanai kārtībai. «Par šo naudu dabas tūrisma objektos tiek nodrošināta atkritumu savākšana, tiek veikta šo objektu (piemēram, skatu torņu, laipu) tehniskā ekspertīze, lai būtu pārliecība, ka tie ir droši. Tāpat tiek uzturētas dabas takas, kuras gan jāizpļauj, gan jānovāc kritušie koki. Par šo naudu tiek arī veikta, piemēram, skatu torņu un platformu un citu objektu apdrošināšana,» finansējuma izlietošanu skaidro V. Seilis.

Jāpiebilst, ka līdztekus valsts budžeta piešķirtajam finansējumam DAP apguvusi arī ES Kohēzijas fonda finansējumu, kas tiek izlietots projektā par cilvēku radītās slodzes samazināšanas un informatīvās infrastruktūras izveidi Natura 2000 teritorijās. Šā projekta ietvaros, kas noslēdzas šogad, uzbūvēti daudzi jauni tūrisma infrastruktūras objekti - gan skatu torņi un platformas, gan laipas, tāpat arī iekārtotas autostāvvietas, izbūvētas atpūtas zonas un labierīcības. Kā stāsta V. Seilis, ES finansējums paredzēts tikai šo infrastruktūras objektu izbūvei, tālākā to uzturēšana jau notiks par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to ir zināms, ka turpmākajos gados pieaugs izdevumi klāt nākušo jauno objektu apsaimniekošanai.

Miljons apmeklējumu gadā

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas, kuras teritorijā atrodas Gaujas Nacionālais parks, direktors Rolands Auziņš skaidro, ka DAP finansējums netiek piešķirts konkrētai ĪADT, bet gan atbilstoši iestādes struktūrai - konkrētai reģionālajai pārvaldei, kas to izmanto ne tikai ĪADT apsaimniekošanai, bet arī vides izglītības jomai, darbinieku, piemēram, vides inspektoru, darbības nodrošināšanai.

R. Auziņš stāsta, ka šogad administrācija tai pieejamo finansējumu (gan valsts, gan ES) izmantojusi, piemēram, upju tīrīšanai, no tām izvācot koku sanesumus un bebru dambjus, lai atbrīvotu zivju nārstošanas ceļus. Tāpat upēs tiek atjaunotas straujteces. Šogad veikta arī mežu un purvu biotopu atjaunošana. Kā uzsver R. Auziņš, daudz kas tiek darīts arī talku veidā.

Taujāts, kuras ĪADT apsaimniekošana un uzturēšana prasa vislielākos līdzekļus, direktors skaidro, ka tas noteikti ir Gaujas Nacionālais parks, jo tajā ir vislielākā cilvēku plūsma - miljons apmeklējumu gadā. «Lielais izaicinājums ir salāgot apmeklētāju intereses ar dabas aizsardzību. To iespējams izdarīt, veidojot dabas takas, ar kuru palīdzību iespējams novirzīt cilvēku plūsmu tā, lai netiktu izdarīts kaitējums īpaši jutīgiem un aizsargājamiem dabas objektiem. Turklāt jāņem vērā, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijā un tā apkaimē dzīvo ap 100 000 cilvēku,» stāsta R. Auziņš. Vēl viena lielus resursus apsaimniekošanas un uzturēšanas ziņā prasošā ĪADT ir Ogres Zilie kalni, jo arī tie ir iecienīts tūrisma objekts.

Līdztekus dabas tūrisma infrastruktūras objektu un biotopu apsaimniekošanai vēl viena nozīmīga izdevumu pozīcija ir vides izglītība. «Mums Vidzemes reģiona administrācijā ir trīs vides izglītības centri - Līgatnē, Vecupītē pie Valmieras un Salacgrīvā. Tos apmeklē gan skolēni un bērndārznieki organizētās ekskursijās, gan pieaugušie. Arī Līgatnes dabas takas ir vides izglītības objekts, kur var savvaļā iepazīt Latvijā sastopamos meža zvērus. Mēs ar saviem stendiem un informatīvajām teltīm piedalāmies arī pilsētu svētkos un Skolēnu dziesmu svētkos. Esam izveidojuši arī vairākas interaktīvās spēles, kas saistītas ar vides izglītību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Paveikts 2015. gadā

Veikta pļavu noganīšana 657 hektāru platībā.
Veikta 112 bebru aizsprostu likvidēšana.
Atjaunoti tekošo saldūdeņu biotopi piecu km garumā.
Uzturēti un izveidoti 39 aizsprosti purvu biotopu saglabāšanai.
Izvietotas septiņas mākslīgās melnā stārķa ligzdvietas.
Uzturētas desmit mākslīgās zaļo vārnu ligzdvietas.
Veikta dabas taku uzturēšana 200 km garumā.
Veikta 41 autostāvvietas uzturēšana.
Veikta 20 skatu torņu uzturēšana.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?