Viņš ir viens no pirmajiem, kurš sāka attīstīt lielās formas instrumentālo džezroku.» Neilgi pirms ierašanās Latvijā Als di Meola Dienai sniedza telefoninterviju.
Jūs atbrauksiet uz Rīgu kopā ar savu World Sinfonia Band. Kāds sastāvs tas būs?
Divas akustiskās ģitāras, no kurām vienu spēlēšu es, plus akordeons, bungas un perkusijas.
Tagad visu laiku spēlējat šajā sastāvā? Lasīju, ka dzirdes problēmu dēļ vairs nespēlējat elektrisko ģitāru, kuras spēlēšanas tehnikas attīstības jomā esat ļoti daudz darījis.
Dažreiz spēlēju, bet ne pārāk bieži. Mums ir cita grupa, kad sastāvā ir arī bass, ar ko, iespējams, koncertēsim nākamgad, taču kopš pagājušā gada daudz spēlējam akustisko programmu.
Ko spēlēsiet Rīgā?
Būs daudz opusu no jaunākā albuma Pursuit of Radical Rhapsody, spēlēsim dažus gabalus no agrākiem ierakstiem un kādus piecus skaņdarbus no Argentīnas tango meistara un akordeonista Astora Pjacollas, kuram šogad apritētu 90 gadu un kura mūzikai esmu veltījis savu albumu Di Meola Plays Piazzolla. Viņš esot sarakstījis 3000 skaņdarbu, no kuriem gan ierakstījis tikai piecus simtus.
Vai varat aprakstīt savas sajūtas, spēlējot uz skatuves?
Tu tiec ievilkts citā dimensijā, kad sirds ņem virsroku pār smadzenēm, un tad ar savu instrumentu es varu izteikt vairāk nekā jebkad ar vārdiem.
Kā šīs sajūtas atšķiras no tām, kas bija pirms trīsdesmit gadiem?
Tagad ir interesantāk, piesātinātāk un mūzika ir kļuvusi personiskāka un daudzveidīgāka. Agrajos gados bija vienkāršāk, jo tad mana pieredze un muzikālā vārdnīca bija daudz plānāka.
Jauna latviešu džeza ģitāriste Nora Bite teica, ka ilgojas pēc instrumenta, kad netiek pie tā dažas dienas. Savukārt pieredzējis komponists un pianists Mārtiņš Brauns apgalvo, ka bez klavierēm var iztikt mēnešiem. Šis apsēstības līmenis ar gadiem mainās?
Man svarīgi, lai ģitāra visu laiku ir pieejama. Ja pēkšņi rodas nepieciešamība tikt galā ar saviem aptumšojuma brīžiem - tas man ir gandrīz kā reliģisks rituāls paņemt rokās instrumentu.
Jūs esat spēlējis ar daudziem ievērojamiem mūziķiem. Vai ir vēl kas nesasniegts, ko ļoti gribētos?
Gribētos vairāk sadarboties ar mūziķiem no dažādām valstīm, uzrakstīt kaut ko orķestrim un lielajam kino.
Kāda veida filmām?
Par mafiju. Šis žanrs man patīk kopš bērnības.
Jūs esat arī daudzu rokmūzikas soloģitāristu iedvesmotājs. Ir kādi rokmūzikas ģitāristi, kuri tuvi jums?
Man vairāk patīk vecā rokmūzika - The Beatles un The Rolling Stones. The Who un Led Zeppelin agrīnie ieraksti, kas ieskicēja kaut ko tam laikam jaunu.
Kur ņemat iedvesmu, rakstot mūziku?
Savā personiskajā pieredzē, meklēju ar instrumentu vienkāršu motīvu, kas iededzina dzirksteli un sāk mani iedvesmot skaņdarbam. Man patīk katrs gabals, ko esmu sakomponējis.
Daļa mūziķu klausās daudz mūzikas, daļa ne - pie kuriem piederat jūs?
Kad esmu mājās, es neklausos mūziku nemaz - varbūt tas šķiet dīvaini, bet man pat nav stereosistēmas. Kaut ko klausos, braucot mašīnā vai pameklēju un paklausos iTunes vai YouTube. Visas lietas mainās, pasaule kļūst tehnoloģijām arvien bagātāka, kas, protams, ir labi, tomēr sliktā puse tajā visā ir, ka mēs vairs nefokusējamies uz kādu lietu, kas pirms gadiem divdesmit un trīsdesmit daudziem cilvēkiem bija tieši mūzika. Ja agrāk mēs ienācām mājā un tūlīt devāmies ieslēgt stereosistēmu, tagad reti kurš tā dara - vispirms dodas pie datora pārbaudīt e-pastu.
Tagad Latvijā un citur pasaulē atkal populāras kļūst vinila plates, ar kurām daļēji atgriežas pagātne.
Plates ir piemērotas cilvēkiem, kuri neceļo - es piekrītu, ka tās skan krietni labāk, bet, braucot mašīnā vai klausoties mūziku aifonā, es tās lietot nevaru. Izmantoju ērtākas iespējas, un mūzika neskan slikti. Taču es piekrītu, ka analogie ieraksti skan spēcīgāk, enerģiskāk, dabiskāk un es pat teiktu - iedarbīgāk. Tāpēc es labprāt klausos savus agrākos ierakstus un pat domāju, ka savā nākamajā albumā atkal vajadzētu atsākt lietot lentes, kas nedod tās plašās iespējas ierakstīto mūziku pilnveidot kā digitālais ieraksts - tās skan tīri, bet ne tik iedarbīgi.
KONCERTS