Rezignētajai vakarēšanai bija nopietns iemesls - nospēlēta 300.(!) izrāde, kas šajā steigas laikmetā un pašreizējā Latvijas teātru repertuāra plānošanas stratēģijā ir rekords (padomju laikos šādu izrāžu- ilgdzīvotāju bija krietni vairāk; lai atceramies kauču Dailes populāro hitu Atjautīgā aukle vai Īsa pamācība mīlēšanā likteņus, - pāri par 250 izrādēm, par Blaumaņa Skroderdienām Nacionālajā teātrī ij nerunājot). Tā ka izrādes režisora Alvja Hermaņa pēcpremjeras joks par to «Garo dzīvi, kuru aktieri varēšot spēlēt visu mūžu», izrādījies gan konceptuāls triks (arī skatītājiem novecojot būs interesanti pēc laika satikties ar saviem teātra paziņām - un šādu, vairākkārt Garo dzīvi skatījušos fanu nav mazums), gan dokumentāls fakts, kas apliecina aktiermeistarības triumfa iespējamību un šīs jūtīgās lieko, veco ļaužu tēmas konvertējamību - saprotamību pasaulē.
Jaunā Rīgas teātra «kolektīvās daiļrades» metodes radošajam aktam precīzi stundas un 40 minūšu ilgumā ar nu jau visā pasaulē atpazīstamā JRT brenda vārdu Long Life ir arī cita - veiksmīga starptautiska teātra hita - reputācija. Par izrādi saņemtas divas prestižākās teātra pasaules balvas - leģendārā Belgradas BITEF festivāla Grand Prix un Krievijas Zelta maska kā labākajai ārzemju izrādei. Garā dzīve kopš pirmizrādes 2003.gada 9.decembrī Rīgā ir viesojusies 28 pasaules valstu četrdesmit septiņās pilsētās. Te Eiropas rekordi pieder Francijai (trīs mēnešus ilga turneja divpadsmit Francijas pilsētās), Vācijai (trīs viesu reizes), Spānijai (divas turnejas, četras pilsētas) un Itālijai (divas viesizrāžu tūres). Garā dzīve pabijusi arī Singapūrā, Kolumbijā, Korejā. Akurāt kā virsrakstā - vēlēsim izrādei turpināt savu spilgto garo teātra dzīvi!