Izskaidrojums ir atšķirīgas tradīcijas - ir dažādas valstis, piemēram, Āzijas valstis Koreja, Japāna, Singapūra un citas, kurās dabaszinātnes ir ļoti būtiskas ģimenei, skolai, karjerai. Tas atšķiras no daudzām citām valstīm. Piemēram, ir radies iespaids, ka Latvija ir viena no valstīm, kurā cilvēki joprojām nav īsti ieinteresēti dabaszinātnēs.
Cits iemesls var būt atšķirības mācību saturā - vai tas ir fokusēts uz skolēnu pētījumiem, vai viņi veic eksperimentus, ir iesaistīti sociālās aktivitātēs, kas saistītas ar dabaszinātnēm. Skolēniem ir svarīgi, vai nodarboties ar dabaszinātnēm ir jautri. Cik zinu, Latvijā mācību saturs dabaszinātnēs ir mainīts pirms dažiem gadiem, un tā varētu būt iespēja pāriet uz modernu priekšstatu par dabaszinātņu mācīšanu.
Vēl mēs varam redzēt, ka atšķiras laiks, ko katra valsts velta dabaszinātņu apgūšanai. Protams, būtisks faktors ir arī skolotāju kvalifikācija - īpaši vidusskolu līmenī dabaszinātnēs ir nepieciešami augsti kvalificēti skolotāji.
Latvijas rezultāti arī citās PISA pētījuma sadaļās (matemātikā, lasītprasmē) ir zem OECD valstu vidējā rezultāta. Kas ir veiksmes atslēga, lai valsts kļūtu veiksmīga PISA pētījumā?
Kā interesants piemērs vienmēr tiek minēta Somija, jo tur skolēni uzrāda ļoti labus rezultātus. Mums ir sajūta, ka Somijas sabiedrība ir pārliecināta par izglītības būtiskumu un to, ka visi skolēni ir jāatbalsta, lai viņi iegūtu noteikta līmeņa kompetenci visās jomās. Ne tikai skolās, bet arī ģimenēs izglītība tiek augstu vērtēta. Somijas skolu sistēmā, manuprāt, ir ļoti labi apstākļi, lai mācītu un mācītos, - klases ir mazas, skolotāji ir augstu kvalificēti, un universitātēm skolotāju izglītības programmās ir iespēja atlasīt labākos kandidātus.
PISA reitingu augšgalā ir ļoti dažādas valstis - ne tikai Somija, bet arī, piemēram, Singapūra.
Augstus rezultātus ieguvušajās Āzijas valstīs ir pavisam cits mācīšanas veids. Āzijas tradīcijā dabaszinātnēm tiek piešķirta liela nozīme un skolēniem ir jācīnās par nokļūšanu virsotnē. Ir ļoti sīva konkurence, un visiem skolēniem ir svarīgi sasniegt labus rezultātus. Savukārt citās valstīs ir problēmu risināšanas pieeja, kurā skolēnam pašam jādarbojas kā jaunam zinātniekam, jāuztver sevi kā zinātnieku kopienas sastāvdaļu - tas nozīmē savu eksperimentu plānošanu, domāšanu par teorijām. Tā ir vairāk uz pētniecību orientēta pieeja, kas raksturīga vairākām angļu valodā runājošajām valstīm, piemēram, Lielbritānijai.
Interesanti, ka sistēmas var būt ļoti atšķirīgas, taču tajā pašā laikā tās ir augšgalā.
Ir dažādi ceļi, kā gūt panākumus, un tas ir atkarīgs arī no kultūras. Varētu būt problemātiski pārnest Āzijas pieredzi uz Latviju, jo jūsu kultūra un tradīcijas ir atšķirīgas.
Un Somijas pieredzi?
Jā, to izdarīt būtu vieglāk, jo jums ir vairāk kopīgā.
Kā tehnoloģijas mainīs mācību procesu?
Tā ir 20 gadu ilga diskusija, un joprojām tiek meklēts piemērotākais variants, kā ieviest tehnoloģijas skolā. Jūs redzēsiet, ka daudzās valstīs skolēniem mājās ir pavisam citas tehnoloģijas un viņi tās var izmantot citiem mērķiem nekā skolā. Varam pat redzēt, ka dažās tehnoloģiju izmantojuma sfērās skolēni ir kompetentāki nekā skolotāji. Sākumā bija mēģinājumi apgalvot, ka tehnoloģijas varētu ne vien palīdzēt skolotājiem, bet pat līdz noteiktam līmenim arī mācīt skolēnus. Taču mēs redzam, ka varam būt dažādos sociālajos tīklos, bet ir arī pietiekami daudz gadījumu, kad ir nepieciešama inteliģenta persona, skolotājs, kas var palīdzēt. Tāpēc mācīšanās procesā datorus var izmantot noteiktu funkciju veikšanai, bet joprojām paliek arī tradicionālā mācīšanās.
Tajā pašā laikā - vai tehnoloģijas nemaina izglītības saturu, jo mēs tik daudz ko varam atrast internetā?
Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsdienās izglītībai ir jārūpējas, lai skolēni iemācītos apieties ar dažādiem informācijas avotiem un novērtētu informācijas kvalitāti, atlasītu, kuriem avotiem var uzticēties un kuriem ne. Otra lieta - ir jāmācās tikt galā ar nenoteiktību. Proti, ja paskatāmies internetā, ir ļoti daudz pretrunīgu ideju. Piemēram, medicīnā ir daudz pretrunīgu situāciju, un problēma ir, kā tikt galā ar atrastās informācijas komplicētību, kā izvairīties no uzticēšanās nepatiesai informācijai. Tas ir liels izaicinājums izglītībai palīdzēt attīstīt prasmi kritiski izvērtēt informāciju.
Kā tehnoloģijas maina skolotāja lomu?
Es domāju, ka skolotājam tehnoloģijas palīdz. Viņš vairs nav persona, kas vienkārši sniedz zināšanas, - kā kādreiz, kad skolotājs bija kā pasniedzējs un visu laiku runāja, runāja un runāja. Tagad tehnoloģijas dod iespējas piekļūt informācijai, strādāt ar problēmām, un skolotājs vairāk ir persona, kas organizē mācību procesu un atbalsta skolēnus, piemēram, kā treneris. Skolotājs vairs nav autoritāte, kam pieder visa informācija. Tā ir pieejama visiem skolēniem.
Somi vienmēr saka, ka viens no viņu panākumu balstiem ir skolotāji. Viņi ir ļoti izglītoti, profesijai ir augsts prestižs, un ir nopietna konkurence par iespēju iekļūt pedagoģijas studiju programmās. Kā ir citās valstīs? Vai ir vēl kādas valstis, kurās skolotāja profesijas prestižs ir tik augsts?
Ir arī citas valstis - piemēram, Šveicē tas ir augsts. Vācijā savukārt tas ir samērā zems. Tas ir atkarīgs no ģimeņu pieredzes, jo ir valstis, kurās valda uzskats, ka skolotājs skolēniem pietiekami nepalīdz. Ir valstis, kurās dominē stereotips, ka skolotāji izvēlējušies šo profesiju, lai iegūtu garāku atvaļinājumu. Pilnīgi pretēji ir Somijā, kur cilvēkiem ir sajūta, ka skolotājs ir ieinteresēts palīdzēt skolēniem attīstīties. Skolotāja darba novērtēšana ir cieši saistīta ar pašas izglītības novērtēšanu - ja valstī sabiedrība izglītību vērtē augstu, arī skolotāju darbs tiek novērtēts.
(..) Skolotāju algas lielumam nav saistības ar rezultātiem PISA pētījumā. Piemēram, Somijā skolotāju alga nemaz nav tā augstākā, taču skolotāja profesija tik un tā ir pievilcīga. Augstākās algas skolotājiem ir Luksemburgā, Šveicē, Vācijā, un tās nemaz nav valstis, kas uzrādītu pašus labākos rezultātus.
Latvijā ir diskusijas, cik gados būtu jāsāk skolas gaitas - sešos vai septiņos. Tā kā pasaulē ir dažādi piemēri, gribēju vaicāt, vai šim vecumam ir būtiska nozīme.
Tas ir atkarīgs no tā, ko jūs darāt pirms [skolas]. Ja jums ir bērnudārzu un pirmskolu sistēma, kas piedāvā lielu atbalstu bērniem, jūs varat sākt arī septiņos gados. Tā ir Skandināvijā, kur bērni skolā sāk iet vēlāk, taču tur ir ļoti attīstīta bērnudārzu un pirmskolu sistēma.
Ja bērni sāk mācīties skolā septiņos gados, bet ir attīstīta pirmskolu sistēma, vai ir iespējams pabeigt skolu gadu agrāk (18 gadu vecumā)?
Es domāju, tas ir atkarīgs no tā, kāda ir sasaiste starp izglītības posmiem un vai mācīšanās ir «uzkrājoša». Piemēram, vai pirmskolā jau tiek iegūts kāds priekšstats par dabaszinātnēm un sākumskolā zina, kas ir darīts pirmskolas līmenī, un tā turpina attīstīt bērnus nākamajā līmenī. Jautājums - vai visi izglītības posmi ir saistīti un notiek uzkrājošā mācīšanās? Daudzās valstīs izglītības posmi nav saistīti - tas iznieko laiku un mācību procesu nepadara veiksmīgu. Ja jums ir saskanīgs, koordinēts mācību saturs visos izglītības posmos, jums ir iespēja samazināt mācīšanās procesa ilgumu.
Ik pa laikam Latvijā diskutējam arī par mācību gada garumu, jo tas ir viens no īsākajiem Eiropā. Vai mācību gada pagarināšana vai saīsināšana ir diskusiju objekts arī citās valstīs?
Jā, vairākās valstīs tiek diskutēts par to, cik garām jābūt brīvdienām, jo pētījumi rāda, ka pēc pārāk garām brīvdienām skolēniem, sevišķi no zemākiem sociālajiem slāņiem, ir problēmas atsākt mācības - viņi ir aizmirsuši daudz ko no iepriekš mācītā. Pēc sešu, astoņu un dažās valstīs pat 12 nedēļu brīvdienām rodas problēmas, un tas ir efekts, kas ir labi aprakstīts pētījumos. Otra lieta - tiešām ir saistība starp mācīšanās ilgumu un rezultātiem. Jo vairāk laika tiek pavadīts mācībās, jo labāki rezultāti. Taču šī korelācija nav perfekta, jo ir arī valstis, kas ir izņēmumi, piemēram, Somijā netiek veltīts tik daudz laika dabaszinātnēm vai matemātikai, bet rezultāti ir ļoti labi.
(..) Ir valstis, kurās diskutē, kā labāk organizēt skolas dienu - cikos sākt mācības, cik garai būtu jābūt skolas dienai un kādas aktivitātes bez tradicionālās mācīšanās skolas dienā ir jāietver. Ja skolēni mājās daudz laika pavada, tikai skatoties televizoru un spēlējot datorspēles, tie nav pietiekami labi apstākļi, lai uzrādītu labus rezultātus skolā.
*Starptautiskie salīdzinošie pētījumi PISA mēra 15 gadu vecu jauniešu sniegumu lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Pētījums noskaidro skolēnu spēju izmantot zināšanas reālās dzīves situācijās. Latvijas rezultāti visās jomās ir zemāki par OECD valstu vidējiem rezultātiem.