Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, - bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts - elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka -, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.
Gribu uzsvērt, ka mēs, Latvijas gāze (LG), neesam iniciatori gāzes tirgus liberalizācijai. Gāzes tirgus atvēršana - tā ir valsts politika, Eiropas Savienības politika. Tie cilvēki, kuri šo kompāniju - LG - būvēja 20 gadu garumā, uzņēmumu izveidojuši ļoti sekmīgi, un viņiem nevajadzētu būt zaudētājiem to procesu, kas notiks ar šo kompāniju, rezultātā.
Tomēr, kaut gan LG sadalīšana neizbēgami nesīs dažādus, sarežģītus finansiālos un juridiskos aspektus, jāņem arī vērā, ka iedzīvotājiem ir svarīgi pakalpojumu saņemt vismaz par tādu pašu - ja arī ne zemāku - cenu, par kādu viņi to saņem līdz tirgus atvēršanai. Ņemot vērā visu minēto, domāju, ka vislielākais izaicinājums man kā LG vadītājam būs maksimāli mīkstināt efektus, kas saistīti ar pārmaiņām gāzes tirgū.
Vairāki iepriekšējie ekonomikas ministri, un arī tagadējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, teikuši, ka līdz ar tirgus liberalizāciju gāzes cenai, kas jāmaksā iedzīvotājiem, jāsamazinās. No LG vadības skatpunkta raugoties, tātad - nav garantiju, ka cena, tirgu atverot, mazināsies?
Tas, kas notiks ar cenu, jāstāsta politiķiem, jo viņi veic politiskas un strukturālas pārmaiņas gāzes tirgū. Es kā LG vadītājs nevaru garantēt neko, jo situāciju ietekmēs tirgus un tie cenu līmeņi, kas konkrētajā brīdī būs tirgū. Faktiski no LG maz kas būs atkarīgs, bet gan no tā, vai izvēlētā politiskā kursa maiņa gāzes tirgū nesīs tos cerētos augļus, par kuriem runā ekonomikas ministre.
LG patlaban ir regulēts monopoluzņēmums. Gāzes piegādes notiek, visi iesaistītie ir vairāk vai mazāk apmierināti. Kas notiks pēc tirgus atvēršanas, prognozēt ir grūti. Es nekādus solījumus par to, kas notiks, negribu izteikt, jo uzskatu, ka tas nav LG vadības pienākums kaut ko solīt par to, kas notiks pēc valdības plānotās gāzes tirgus atvēršanas. Ja mēs, LG, iniciētu gāzes tirgus liberalizēšanu, tad mums par to būtu jāuzņemas atbildība, bet to dara valdība, tāpēc valdībai arī jāuzņemas atbildība iedzīvotāju priekšā par to, ka cenas neaugs, pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki un cilvēki jaunajā situācijā būs laimīgāki.
Pirms vairākiem gadiem toreizējais LG vadītājs Adrians Dāvis Dienai teica, ka gāzes tirgus liberalizācija būs tikai «uz papīra», jo konkurentu LG mūsu valstī nav un nav arī tehnisko risinājumu, kā nodrošināt alternatīvas piegādes. Apgalvojums, ka liberalizācija būs tikai teorētiska, joprojām ir aktuāls?
Es gan teiktu, ka tirgus atvēršanas politikas realizācija nenozīmē, ka uzreiz pirmajā dienā iestāsies brīvais tirgus, jo darbības ir orientētas uz pārmaiņām ilgākā periodā. Varbūt desmit divdesmit gadu laikā parādīsies alternatīvas piegādes un vēl citi piegādātāji. Tomēr nevar noliegt, ka 2017. gada aprīlī, kad sāks realizēt gāzes tirgus liberalizāciju, Latvija joprojām būs integrēta Baltijas gāzes sistēmā, kas savienota ar Krieviju, un alternatīvu gāzes vadu nebūs. Jāsaprot, ja vien kaut kas strauji nemainīsies Krievijas gāzes politikā, uzņēmums Gazprom joprojām būs galvenais gāzes piegādātājs, turklāt ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, un līdz ar to gāzes cena uz robežas ar Krieviju būs tāda, kā tajā brīdī noteiks gāzes cena pasaules tirgū. Kā reāli notiks liberalizācija, cik daudz te, Latvijā, būs starpnieku, kuri patērētājiem tirgos gāzi, cik lieli būs uzcenojumi, - par to es patlaban neņemos spriest.
Alternatīvas, ko plāno Eiropas Komisija (EK) kopā arī ar Ekonomikas ministriju, manuprāt, līdz galam nav pārdomātas, jo projekts, kas tiek izskatīts EK, - par alternatīvu piegādi, savienojot Lietuvu un Poliju, - paredz, ka šis gāzes vads arī ir saistīts ar piegādi no Gazprom, tikai ar citu gāzes vadu. Baltijā līdz ar šo alternatīvu neparādīsies Lielbritānijā vai Norvēģijā iegūta gāze, bet tieši tā pati gāze no Krievijas, kura vienkārši tiks vairākus simtus kilometru tālāk transportēta un pēc tam novirzīta uz Lietuvu.
No šāda viedokļa, es tuvākajos plānos neredzu neko, kas liktu domāt, ka Latvijā drīzumā varētu parādīties vairāki alternatīvi gāzes piegādātāji. Ļoti iespējams, ka liberalizācija būs notikusi, bet te joprojām dominēs Gazprom kā noteicošais gāzes piegādātājs.
Esat cilvēks ar ļoti lielu pieredzi Latvijas politikā, tāpēc jautāšu - kādēļ mūsu valstī ar tirgus liberalizāciju saistītie procesi notiek komplicēti? Problēma ir politiķu rīcībā, vai šādi sarežģīti procesi nevar notikt raiti?
Nedomāju, ka problēma būtu politiķu rīcībā vai sabiedrības izpratnē, problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi - gan elektrībai, gan gāzei - pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu.
Domājot reāli, Latvijā gāzes patēriņš tuvākajos gados var augt?
Nekādas pozitīvas tendences statistika neuzrāda. Salīdzinot ar XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumu, gāzes patēriņš Latvijā mazinājies vairāk nekā divas reizes, un lielā mērā tāpēc, ka mūsu valstī būtībā vairs nav nopietnas rūpniecības. Turklāt iedzīvotāju skaits kopš neatkarības atjaunošanas samazinājies gandrīz par pusmiljonu, līdz ar to arī patēriņš iedzīvotāju segmentā ir likumsakarīgi samazinājies. Protams, augot labklājības līmenim valstī, vērojama tendence palielināt energoresursu patēriņu. Tas daļēji kompensē patēriņa kritumu, bet tikai daļēji, jo virzība patlaban ir uz to, ka gāzes patēriņš samazinās. Tā, ka gāzes patēriņa apjoms nav tik liels, lai būtu iespējams veikt milzīgas investīcijas gāzes pieejamības un lietošanas paplašināšanā, ir kopējā Baltijas - ne tikai Latvijas - problēma.
Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz Inčukalna gāzes krātuves pilnveidošanu? Iepriekš izskanējušas idejas par krātuves paplašināšanu, lai gāzes uzglabāšanas apjomus varētu palielināt.
Patlaban uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo pēc gāzes tirgus liberalizēšanas gāzes glabāšanas jaudas un transportēšanas jaudas pāries citai kompānijai, respektīvi, tas ir aspekts, kas būs jānodala no LG. Līdz šī procesa beigām visdrīzāk tās tehniskās investīcijas, kas jāveic, lai nepieciešamie krātuves darbības procesi funkcionētu, tiks veiktas, bet nedomāju, ka patlaban var runāt par milzīgiem ieguldījumiem, lai palielinātu Inčukalna gāzes krātuves kapacitāti, kura pēc tam tāpat nebūs izmantošanā LG.
Piekrītat apgalvojumam, ko pauduši arī mūsu valsts Eiroparlamenta deputāti, - tas, ka Latvijā ir šāda gāzes krātuve, no energoresursu politikas viedokļa, ir liela veiksme?
Tas, ka Latvijā ir šāda Inčukalna gāzes krātuve, nozīmē drošību. Nerunāsim par veiksmi. Latvija, pateicoties Inčukalna gāzes krātuves esamībai, ir enerģētiski daudz drošāka valsts nekā tās valstis, kurām šādas krātuves nav. Gāze, lai tā atrastos Inčukalna krātuvē, protams, jānopērk. Sabiedrībai jāsaprot, ka pati no sevis gāze krātuvē nerodas, bet tas, ka Latvija var šo gāzi uzglabāt, mums dod drošību ilgam laika periodam, jo no Inčukalna gāzes krātuves Latvija savu gāzes patēriņu var nodrošināt uz laiku līdz diviem gadiem - ja tikai gāze ir laikus nopirkta un tur atrodas.
Cik liela nozīme Latvijas nodrošinājumā ar gāzi ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim?
Sašķidrinātā gāze vienmēr būs dārgāka par dabasgāzi. Tas ir neizbēgami. Domāju, ka Klaipēdas termināļa funkcija ir sekmēt Lietuvas enerģētisko drošību. Latvijā šādu drošību garantē Inčukalna gāzes krātuve.
Ekonomikas ministre Dienai nesen teica, ka situāciju enerģētikas tirgū globālā mērogā var mainīt tas, ka ASV no gāzes importētājas kļūst par gāzes eksportētāju. Tas var ietekmēt gāzes tirgu Latvijā?
Te ir jautājums par cenu - vai mūsu sabiedrība ir gatava maksāt dārgāk par alternatīvu energoresursu iegādi. Pašreiz runāt par energoresursu importu no ASV ir diezgan utopiski - tieši augstās pašizmaksas un rezultātā augstā cenu līmeņa dēļ.