Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums par atbalstu gāzes akcīzes nodokļa ieviešanas atlikšanai ir tipisks populisma triks, kura aplamības pakāpe gan izceļas pat uz priekšvēlēšanu perioda fona. Ja šo lēmumu atbalstīs Saeima, tas nākotnē paaugstinās, nevis samazinās apkures izmaksas Latvijas iedzīvotājiem.
Gāzes akcīzes atlikšana padarītu neskaidrākus cenu signālus investoriem, kas plāno būvēt vai rekonstruēt apkures jaudas. Starptautiskas vienošanās rada pienākumu Latvijai paaugstināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru, un apkure - vienīgā joma, kur to darīt šobrīd ir ekonomiski pamatoti. Taču ir daudz situāciju, kad izšķiršanās starp biomasu un fosilo kurināmo ir «uz naža asmens». Viena enerģijas vienība biomasas veidā maksā daudz lētāk, taču ir lielākas investīciju un iekārtu apkalpošanas izmaksas. Akcīzes nodoklim jābūt tādam, lai pamudinātu apkurei izvēlēties ar biomasu darbināmas iekārtas. Jebkādas turpmāk veiktas investīcijas gāzi izmantojošās iekārtās palielina izmaksas, kas nākotnē būs nepieciešamas noteikta AER īpatsvara sasniegšanai. Elektrības vai transporta degvielu ražošanā AER īpatsvara palielināšana ar esošajām tehnoloģijām ir naudas izšķiešana.
Pat ja nepieciešams visu no akcīzes iekasēto naudu novirzīt atbalstam apkures rēķinu apmaksai un nodoklis nedod fiskālu efektu, tas ir jāievieš. Ja visa iekasētā nauda tiek novirzīta sociālajai palīdzība, tādējādi sabiedrība subsidē mazturīgo iedzīvotāju apkures izmaksas, un atbalsta saņēmēji maksā mazāk nekā pirms nodokļa ieviešanas, kas tātad būtu sociāli atbildīgs solis. Ja iekasētā akcīze papildina valsts budžetu, tā savukārt mazina nepieciešamību palielināt citus nodokļus.
Tāpēc gāzes akcīzes nodoklis nevis jāatliek, bet gan jānosaka grafiks tā paaugstināšanai nākotnē. Tas nenozīmē, ka ir jāvēršas pret gāzes izmantošanu ekonomikā kopumā. Šim kurināmajam ir unikālas priekšrocības elektrības ražošanā lieljaudas koģenerācijas iekārtās, kādas ir Rīgas TEC, jo ar to var saražot daudz vairāk elektrības attiecībā pret patērētā kurināmā enerģētisko vērtību un saražotā siltuma apjomu, arī gāzes loģistika ir daudz vienkāršāka, kas ir īpaši būtiski liela mēroga iekārtās. Arī ražošanas procesos gāze var būt neaizvietojama, un šobrīd ir ļoti jāsaudzē rūpniecības uzņēmumu konkurētspēja.
Ir saņemti signāli, ka gāzes piegādātājs Krievijas uzņēmums Gazprom, iespējams, varētu nedaudz pazemināt gāzes pārdošanas cenu, lai palielinātu šī produkta konkurētspēju attiecībā pret atjaunojamajiem energoresursiem. Tātad ir cerības ar akcīzes nodokļa celšanu ietekmēt gāzes importa cenu.
Tāpēc Saeimas atbalsts gāzes akcīzes nodokļa atlikšanai liecinātu par dziļu ekonomisku analfabētismu. Prognozēju, ka šāds lēmums pēc vēlēšanām tiktu atcelts, taču priekšstats par Latvijas investīciju vides neprognozējamību starplaikā tikai nostiprinātos.
* DnB/Nord bankas ekonomikas eksperts