Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Gāzes tarifs - līdz janvārim

Ko regulators var darīt apkures tarifu sakarā? Cik procentu no gala cenas ir atkarīgi no jūsu lēmumiem?

Tie ir daudzi procenti, lai gan regulators pats tarifus neizdomā. No uzņēmumiem saņemam pieteikumus tarifiem, un mūsu darbs ir tos apstiprināt, mainīt vai noraidīt. Regulatora loma ir godprātīgi pārbaudīt un izpētīt absolūti visas piedāvāto tarifu veidojošās pozīcijas. Pašlaik pastiprināti pārbaudām tādus administratīvos izdevumus kā algas un remonti. Algas ir kritušās, un milzīgas algas tarifu plānos nevar būt arguments. Esam uzmanīgi arī pret lielāku uzņēmumu iekļautajām informācijas tehnoloģiju izmaksām. Regulatora būtība ir dot pārliecību patērētājam, ka konkrētā pakalpojuma tarifs ir pamatots.

Vai tas nozīmē, ka «treknajos gados» gāzes un elektrības cenas bija nosacīti sadārdzinātas ar pašu resursu nesaistītu lietu - būvniecības un algu - dēļ?

Tajos gados sevišķi Latvenergo un tā meitas uzņēmumi argumentēja, ka celtniecībā atalgojums ir augsts, tāpēc enerģētikā tam arī tādam jābūt, lai speciālisti neaizietu uz celtniecību. Visi mēģināja salīdzināties ar tautsaimniecībā notiekošo, bet nekontrolēti tas nenotika, un mēs sekojām, lai tarifi atbilstu izmaksām.

Kādas ir jūsu prognozes pašreizējās gāzes cenu un nodokļu peripetijās? Ja gāzes tarifs celsies, tad kādā attiecībā tas būs pret iepirkuma cenas pieaugumu?

Gāzes sektorā tarifs mainīts netiks. Tas ir noteikts kā režģis un ir pilnīgi atkarīgs no tirdzniecības cenas. Latvijas gāze katru mēnesi informē par gāzes cenu, kas lielajiem patērētājiem, rūpniekiem arī mainās katru mēnesi, bet mājsaimniecībām tā mainās tikai reizi pusgadā. Mūsu prognoze ir, ka lielajiem lietotājiem kopš jūnija noteiktajai cenai nevajadzētu mainīties visu šo gadu, varbūt pat tā nedaudz samazināsies.

Pašas gāzes cenas svārstības ir atkarīgas no naftas cenām un eiro kursa attiecībā pret dolāru. Daudz ko nākotnē izšķirs arī tas, vai Latvijai pārskatīs gāzes cenas veidošanās formulu, bet tas varētu būt tikai nākamgad.

Nodokļu ziņā viss atkarīgs no Saeimas. Paredzētais akcīzes nodoklis gāzei apkures cenu sadārdzinātu par 3 līdz 6%, un, pēc mūsu domām, šādu slogu patērētājiem labāk būtu neuzlikt. Plānotās akcīzes mērķis ir ienākumi budžetā un zaļās enerģijas jeb atjaunojamo energoresursu (AER) atbalstīšana. Šeit jābūt skaidram, ka AER praktiski attiecas tikai uz apkuri, jo mājās ēdiena gatavošanai iedzīvotāji gāzes plīti varbūt varētu nomainīt pret elektrisko, bet ne jau nu pret malkas krāsni. Apkurē gan, ja cilvēki varētu sekot un izvēlēties, kurš resurss vai piegādātājs viņiem ir izdevīgāks, varētu būt konkurence.

Kā jūs komentējat ieteikumu akcīzi gāzei paaugstināt gan, tomēr ļoti pakāpeniski un mērķtiecīgi - ne budžeta lāpīšanai, bet tikai AER atbalstam?

Ja es strādātu Finanšu ministrijā, tad skatītos uz visu budžetu kopumā. Protams, nebūtu pareizi visu akcīzes nodokli atlikt līdz 2014. gadam un tad visu uzreiz piemērot. Fiskālais efekts, ko no akcīzes gāzei varētu iegūt, šogad būtu 3-5 miljoni latu, kas nav daudz, un, ja tas būtu izdarīts pirms gada, neviens to īsti pat ievērojis nebūtu. Tagad tas ir sakritis ar paaugstināto Gazprom gāzes pārdošanas cenu, tāpēc arī viss šis troksnis.

Vai akcīzes argumentam nevarētu būt savdabīga retoriska loma sarunās ar Gazprom par iepirkšanas cenu?

Protams. Kā Latvijas gāze, tā Gazprom tagad saka: kā gan jūs gribat, lai mēs mainītu formulu un samazinātu cenas, bet paši tarifu sadārdzināt? Ko tad jūs stāstāt par savu maksātspēju, bet tai pašā laikā ceļat akcīzi? Kaut gan nevar salīdzināt tos procentus, ko pie cenas pievieno akcīzes nodoklis, ar tirdzniecības cenas pieauguma procentiem. Un Gazprom ir jāsaprot, ka gāzes patēriņa apjoma noturēšanai kaut vai pašreizējā līmenī kaut kas ir jāmaina.

Es par to argumentu biju domājis pretējā virzienā - ka Latvija saka: mums ir zināma politika par AER atbalstu un konkurences celšanu, tāpēc mēs celsim akcīzi, bet jūs, lūdzu, esiet tik saprātīgi, ka nebojājiet tēlu un biznesu un neceliet savas preces cenu.

Krievija ļoti seko ES Trešās energopaketes (TEP) direktīvām, viņi ir labi informēti par notiekošo, un ne visam viņi piekrīt. Runājot par cenām, galvenais arguments šeit ir loģika, ka Gazprom interesēs ir, lai gāzes patēriņa apjoms nekristos. Ja gāze būtiski sadārdzināsies, ir tikai dabiski, ka visi meklēs alternatīvus resursus.

Tātad jūs sakāt, ka līdz Jaunajam gadam apkures tarifiem nevajadzētu mainīties?

Es domāju, ka tie vairs nepieaugs. Pēc tam redzēsim, kā būs sekmējušās sarunas par gāzes cenas formulas maiņu, un tas jau būs cits stāsts.

Daļu no elektrības cenas veido arī cena par gāzi. Vai arī šeit pēc Jaunā gada iespējams kāpums?

Saistība ir, bet pastarpināta, un gāzes cenas svārstības elektrības cenu tā neiespaidos. Latvenergo iepērk elektroenerģiju no visiem koģenerācijas uzņēmumiem un izmaksas uzrāda, aprēķinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Pašlaik esošā OIK ir spēkā uz gadu, un nākamās izmaiņas tajā atspoguļosies agrākais tikai ar nākamā gada aprīli. Un patērētājiem, kas saņem elektrību par regulētajām cenām, Latvenergo tarifus nosaka pats. Kopš tika atvērts elektroenerģijas tirgus, mēs nosakām tarifus tikai sadalei un pārvadei. Par gala tarifiem Latvenergo ir paziņojuši, ka tie šogad nemainīsies. Ja vispār, tad ne agrāk par 2011. gada aprīli vai maiju.

Kāds varētu būt jūsu pieminētās TEP devums Latvijas sarunās par gāzes cenu?

Igaunija un Lietuva pašlaik strādā pie savu gāzes cauruļvadu jeb tīklu un tirdzniecības atdalīšanas jautājuma. Saeimā ir pieņemts lēmums, ka gāzes tirgus atvēršana Latvijā ir atlikta līdz 2014. gadam. Principiāli ir jāsaprot, ka TEP bija domāta, lai atbalstītu konkurenci. Ja pie mums Latvijas gāzei ir monopols un nekāda cita avota nav, piemēram, sašķidrinātās gāzes termināls, tad no gāzes maģistrālo vadu nodalīšanas vien nekas nemainīsies.

Igauņu arguments ir, ka tīklu atsavināšana no Gazprom kontroles vismaz teorētiski radītu konkurences iespēju.

Teorētiski jau tas būs, tomēr galvenais ir, lai tas nenotiktu tikai birokrātiski. Ja salīdzinām ar elektrības tirgu, kas tika atvērts agrāk, tad igauņu Enefit ienākšana Latvijas elektroenerģijas tirgū bija ļoti pozitīva, un konkurence bija jūtama. Bet ir šaubas, vai gāzes piegādes tīklu atdalīšana no tās tirdzniecības tiešām nesadārdzinās gala tarifu. Lēstās izmaksas uzņēmuma sadalīšanai nav pārāk lielas, un mēs kā regulators darīsim visu, lai iespējamā gāzes piegādes tīklu nošķiršana no tirdzniecības tarifus neiespaidotu. Privatizācijas līgumā Latvijas gāzei ir paredzēti visādi labumi, kurus acīmredzot ir tiesiski riskanti pašlaik apšaubīt, tāpēc ir pieņemts lēmums, ka līdz 2014. gadam viss paliek, kā ir. Protams, mēs esam ļoti ieinteresēti konkurencē arī gāzes tirgū, jo tikai tad redzēsim, cik importētās gāzes cena tiešām ir reāla, ekonomiski pamatota, caurspīdīga utt.

Regulatora vārdu parasti loka saistībā ar gāzi, bet jūs taču regulējat milzum daudz dažādu tarifu.

Redziet, ko nozīmē konkurence! Visi mūs kritizē par gāzi, arī par elektrību, kur tarifi aug. Bet telekomunikācijās ir liela konkurence, un regulēšana ir pilnīgi cita. Cīnoties par katru patērētāju, tur cenu sit zemē paši pakalpojuma sniedzēji.

Tiklīdz politiķiem tiek jautāts par enerģētiku un cenām, gandrīz neiztrūkstoši tiek lamāts regulators. Kā jūs komentētu šādus uzbraucienus?

Es to uztveru ļoti mierīgi. Mēs politiku neveidojam un neesam arī politiski ietekmējami, lai gan darbojamies esošās politikas ietvaros: mēģinām godprātīgi analizēt tarifus. Bet apmierināts ar mums nebūs neviens un nekad, jo tarifu iesniedzējiem mūsu apstiprinātie tarifi mūžam būs par zemu, bet patērētājiem - par augstu, jo ideālā gadījumā neviens negribētu maksāt neko. Tie uzbraucieni ir populisms, kas likumsakarīgi kļūst skaļāks pirms vēlēšanām.

Regulatoram pret populismu jābūt imūnam. Tajā balstīti lēmumi, piemēram, par tarifu iesaldēšanu, no kā mēs ļoti vairāmies un kas citkārt ir noticis, ir ar bēdīgām sekām. Beigās patērētājam nākas to visu kompensēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Receptes visam rudenim

Vienkārši ēdieni ar svētku garšu – ne tikai svētkiem, bet arī darba dienām.

Stāvoklis starp dzīvību un nāvi

Miruša ķermeņa atdzīvināšana kā romānā par Frankenšteinu varētu būt reālāka, nekā šķiet. Zinātnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka starp dzīvību un nāvi patiešām ir vēl viens starpposms, kas varētu ...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?