Plānots, ka pirmā sausumu labāk pārdzīvojošo sēklu deva varētu nonākt pie zemniekiem 2016. gadā, taču šīs aktivitātes tiek uztvertas ar dalītām jūtām. Vairākums Eiropas iedzīvotāju pretojas ģenētiski modificētajai pārtikai un arī daļa zinātnieku brīdina, ka tās ietekme uz vidi un cilvēku veselību ilgtermiņā līdz galam nav izpētīta.
Ģenētiski modificētie augi pat pēc vairāku gadu centieniem nav spējuši sagādāt solītās superražas un lielāku uzmanību izpelnījušās ar cīņām par atļauju tos audzēt un izvietot veikalos. Tādēļ septiņu starptautisko korporāciju sēklu ražotāja Monsanto vadībā izsludināto zaļo revolūciju pagaidām var uzskatīt par nesekmīgu.