Te gan jāsaka - šādu kārtību par normālu nevarētu saukt, jo patiesībā valdības noteikumi paredz, ka ģimenes ārstam pacients gadījumā, kad nav akūtas nepieciešamības, jāpieņem piecu darbdienu laikā. Diena šonedēļ veica nelielu eksperimentu - apzvanīja desmit ģimenes ārstu prakses Rīgā, tiesa, tikai vienā no tām ģimenes ārsts pieņēma divpadsmit dienu laikā, pārējās -ātri: vidēji pat nedaudz ātrāk nekā piecās dienās. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārstam, ja nepieciešams, jāpagarina pacientu pieņemšanas laiks. Tiesa, sūdzības, ka pacientus ģimenes ārsti nepieņemtu piecās darbdienās, nav daudz. Kā Diena noskaidroja Veselības inspekcijā (VI), pērn izskatītas 37 sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamībā, darba organizācijā un maksājumu pieprasīšanā, no kuriem divos gadījumos norādīts uz ģimenes ārsta nepieejamību noteikto piecu darbdienu laikā. Abos gadījumos konstatēti pārkāpumi.
Lai arī Veselības ministrija (VM) bija cerējusi, ka izdosies nodrošināt lielāku primārās aprūpes pieejamību, šonedēļ publiskotajā informatīvajā ziņojumā tā secina, ka pērn apmeklējumu skaits pie ģimenes ārstiem ir saglabājies tādā pašā apjomā kā 2009. un iepriekšējos gados. Ģimenes ārstu apmeklējumu skaita saglabāšanos iepriekšējo gadu līmenī var skaidrot ne tikai ar ģimenes ārstu pakalpojumu nepietiekamu pieejamību, bet arī ar vājo primāri nepieciešamo izmeklējumu pieejamību nepietiekamā finansējuma dēļ. Lai palielinātu ģimenes ārstu pieejamību, viens no pasākumiem ir otras māsas piesaistīšana ģimenes ārsta praksē. VM tagad secina: «Ģimenes ārstu praksēs, kurās strādā otra māsa, pacientu aptveres līmenis ir par 25% lielāks nekā tajās praksēs, kur otra māsa nestrādā.» Tiesa, VM prognozēja, ka pērn otra māsa tiks piesaistīta 700 ģimenes ārstu praksēs, tomēr plānotais rādītājs netika sasniegts. Iemesls varētu būt saistīts ar to, ka daļai ģimenes ārstu prakses telpas nav piemērotas otras māsas darba vietas iekārtošanai, kā arī ģimenes ārsti bieži vien paši labprāt veic daļu māsas darba.