Tomēr iemesls, kāpēc bērns atstāts, nebija minēts. Šogad 18. janvāra pēcpusdienā glābējsilītē nokļuvis jau 25. mazulis. Puisītis arī šoreiz ielikts BKUS glābējsilītē, kur nonāk lielākā daļa atstāto zīdaiņu. Patlaban visā Latvijā ir septiņas glābējsilītes un tiek veidota astotā - Jelgavā.
Projekts attaisnojies
Par to, ka projekts Latvijā ir attaisnojies, šķiet, nešaubās neviens. Gandrīz piecos gados BKUS glābējsilītē nonākuši 19 mazuļi, Daugavpilī - trīs, Liepājā - divi, bet Rēzeknē - viens. Savukārt Valmierā, Ventspilī un Madonā glābējsilītes vienmēr bijušas tukšas.
Bērnu slimnīcas ārsti, atklājot pirmo glābējsilīti Rīgā, novēlēja, lai tā vienmēr paliek tukša, tomēr novēlējums nav piepildījies. BKUS pārstāve Romēna Namniece Dienai norādīja, ka jau XX gadsimta sākumā Bērnu slimnīcas teritorijā bijusi vieta, kur atstāt bērnu, gluži kā senākos laikos pie baznīcas vai patversmes. 2009. gadā, kad Bērnu slimnīcas teritorijā tika atklāta pirmā glābējsilīte Latvijā, mediķi to uztvēra ar dalītām jūtām, tomēr, realizējot šo projektu, ir izdevies izglābt 25 bērnus un sniegta iespēja viņiem augt mīlošās ģimenēs.
Arī Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) Dienai norādīja, ka projekts nemaz nevar neattaisnoties - arī ja glābējsilītes būtu bijušas tukšas, visi būtu priecīgi. Savukārt projekta vadītāji par būtisku argumentu uzskata to, ka samazinājies atkritumos un citur atrasto mirušo zīdaiņu skaits. Ja pirms projekta uzsākšanas 2006. gadā bija atrasti 11 miruši bērni, tad kopš 2009. gada, kad tika izveidota pirmā glābējsilīte, tādi bijuši septiņi, atzīmēja projekta Baby Box vadītāja Laura Zvirbule.
Top astotā
Šobrīd par iedzīvotāju un uzņēmumu saziedotajiem līdzekļiem, kopumā apmēram 13 000 eiro, patlaban Jelgavā top jauna glābējsilīte. Tā būs jau astotā Latvijā. L. Zvirbule Dienai paskaidroja, ka Jelgava izvēlēta, jo Zemgale ir vienīgais reģions, kur glābējsilītes vēl nav. Sākumā gan doma bijusi, ka pietiks ar vienu glābējsilīti galvaspilsētā, bet laika gaitā secināts, ka ar Rīgu nepietiek, lai atrisinātu situāciju.
Ideja par vietu, kur atstāt tikko dzimušu mazuli, gan vērtēta pretrunīgi arī Jelgavā, un sākotnēji šī ideja nav atbalstīta. Tomēr tagad, kad praksē pierādījusies glābējsilītes nepieciešamība, pašvaldība nākusi pretī. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne Dienai pastāstīja, ka patlaban būvdarbi ir noslēguma stadijā un atklāt īpašo vietu varētu vasarā.
Gandrīz visi ģimenēs
Pēc tam, kad mazuli glābējsilītē atrod medicīnas personāls, pāris dienu laikā viņš tiek nodots adopcijai. Rindas kārtībā atbildīgie darbinieki sazinās ar ģimeni, kura gaida uz zīdaiņa adopciju. Ja ģimene piekrīt, tad bērniņš nonāk pie jaunajiem vecākiem 10 dienu laikā. Savukārt pirmsadopcijas periods turpinās līdz sešiem mēnešiem. To laikā bāriņtiesas darbinieki rūpīgi seko līdzi mazuļa un ģimenes attiecībām, lai pēc noteiktā termiņa varētu lemt par bērna adopciju, to noslēdzot tiesiskā ceļā.
L. Zvirbule norāda, ka gandrīz visi glābējsilītēs atstātie mazuļi ir atraduši sev jaunus vecākus. Problēmas gan radušās ar zīdaini, kurš glābējsilītē atstāts Rēzeknē. Tā kā mazulim klāt bijuši arī dokumenti, policijas pienākums ir meklēt bioloģiskos vecākus. Līdz ar to process ir sarežģītāks un bērnu nevar nodot adopcijai. Īstie vecāki gan šajā gadījumā nākot no nelabvēlīgas ģimenes, tāpēc bērns patlaban atrodas bērnunamā, bet bāriņtiesa strādā pie tā, lai varētu uzsākt adopcijas procesu. Savukārt citu mazuli atpakaļ paņēmusi viņa bioloģiskā māte, kura zīdaini glābējsilītē bija atstājusi, jo piedzīvojusi pēcdzemdību depresiju.