Jau 75 gadus gan demokrāti, gan dažs republikānis lolojis sapni par visaptverošu Amerikas veselības aprūpi, tomēr brīvais tirgus (lasi: pārbagātās apdrošināšanas kompānijas) ar tā ietekmīgajiem lobijiem īsti visaptverošu aprūpi aizvien pamanījies apspiest. Bila Klintona mēģinājums demokrātu seno sapni paņemt «uz masu» 90. gadu pirmajā pusē beidzās ar katastrofu: izgāzās ne vien plāns, bet demokrāti pēc pāris gadiem arī cieta gadu desmitiem nebijušu baisu sakāvi Kongresa vēlēšanās. Līdz Barakam Obamam tas vairs netika apspriests.
Izvirzījis veselības aprūpes reformu par iekšpolitikas prioritāti, Obama šajās dienās uz šīs kārts licis ārkārtīgi daudz. Lai būtu klāt vēsturiskajā dienā, prezidents pat atcēlis diplomātiski nozīmīgas ārzemju vizītes. Obamas publiskā retorika pēdējās nedēļās ir reformas pārņemta - veselības apdrošināšanas jautājums faktiski izskaudis pat Afganistānas tēmu, lai gan tur Mārdžas apkaimē notikusi lielākā ofensīva viņa prezidentūras laikā.
Reforma paredz milzīgas valsts subsīdijas un iejaukšanos ar nodokļiem un regulējumiem pastāvošajā veselības apdrošināšanā, kas ar veselības aprūpi nodrošinātu papildu 32 miljonus amerikāņu, kam pašlaik šī, eiropeiski spriežot, viena no pamattiesībām faktiski ir liegta. Mērķa vārdā Obama uz spēles licis savas administrācijas reputāciju, tāpēc nav pārspīlēti teikt, ka pirmdien mēs jebkurā gadījumā pamodīsimies nedaudz citādā pasaulē. Cerams, ka labākā (miljoni beidzot varēs aiziet pie ārsta) un stiprākā, ja demokrātiem būs paveicies savākt izšķirīgās balsis. Pat ja viņu reforma tieši neietekmē mūsu ģimenes ārstu praksi, vāja ASV administrācija globalizētajā pasaulē būtu pamats bažām arī Latvijā.