Kā vēsta LETA, SVF starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misija norāda, ka GMI pabalsta izmaksas decentralizācija un GMI pabalsta apmēra samazināšana var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības visievainojamākos iedzīvotājus. I. Viņķele norāda: «Pirmkārt, tas ir fakts, ka Latvijas pusei, valdībai, pašvaldībām ir bijis pretrunīgs viedoklis ar aizdevējiem par GMI centralizāciju vai decentralizāciju.» Pasaulē pastāvot dažādi modeļi. «Mēs nonākam pie pirmskrīzes situācijas, kad GMI bija pašvaldību atbildība,» paskaidro labklājības ministre un norāda - atšķirībā no pirmskrīzes laika šoreiz nodrošināmies pret to, ka pašvaldības dažādi interpretē GMI līmeni. Neoficiālās sarunās ar Labklājības ministriju (LM) vairākums pašvaldību esot izteikušās, ka tām nebūšot grūtību segt sociālos pabalstus, taču trūcīgajām pašvaldībām tiks atvēlēts papildu finansējums. Minimālā GMI robeža aprēķināta, vadoties pēc Pasaules Bankas noteiktajiem nabadzības rādītājiem.
LM izstrādātie grozījumi uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē un drīzumā tiks skatīti valdībā. Kā stāsta LM pārstāve Maruta Pavasare, grozījumu redakcijā varētu ieviest nelielus labojumus, nosakot GMI līmeni - «ne mazāk kā 35 latus». Šobrīd minēti ir 35 lati. Vienlaikus paredzēts, ka pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni ne tikai vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, bet arī bērniem. Tā maksimālais līmenis plānots līdz Ls 90.
GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Šobrīd GMI pabalstu finansē valsts uz pusēm ar pašvaldību. GMI līmenis pieaugušajiem ir 45 lati, bērniem - 40 latu mēnesī. LM informācija liecina, ka GMI pabalsta vidējais apmērs šobrīd ir 24,93 lati. GMI pabalsta saņēmēju skaits šā gada laikā ļoti krities, oktobrī sasniedzot 42,8 tūkstošus iedzīvotāju. «Mana un ministrijas pārliecība - mēs nevis vienkārši samazinām viena pabalsta apmēru, bet mēģinām to aizvietot ar citiem pasākumiem, kas vairāk vērsti uz to, lai cilvēki atgrieztos darbā,» saka I. Viņķele. Jautāta, vai GMI līmeņa samazināšana nepasliktinās bērnu stāvokli, ministre norāda, ka LM rūpīgi sekos līdzi informācijai, ko sniedz sociālie dienesti. «Ja izrādīsies, ka bērnu vai kādu sociālo grupu stāvoklis pasliktinās, pieeju mainīsim,» saka I. Viņķele.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa atzīst, ka pašvaldību iespējas sniegt sociālo palīdzību atšķiras, taču «nevajadzētu krist izmisumā», jo pašvaldības par saviem iedzīvotājiem rūpējas. «Ja ir politiska vēlme, varēs GMI līmeni paaugstināt vai arī saglabāt 35 latu līmeni, sniedzot, piemēram, lielāku atbalstu graudā vai piešķirot lielākas atlaides bērnu ēdināšanā skolās,» skaidro S. Šimfa. Rīgas dome ziņo, ka nākamgad plāno nodrošināt nemainīgu GMI pabalstu, kompensējot valsts samazināto līdzfinansējumu pensionāriem un bērniem. Darbaspējīgajiem pabalsta saņēmējiem būšot papildu atbalsta programma, lai nodrošinātu līdzšinējo līmeni. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) gan atzina, ka, pārnesot GMI pabalsta izmaksu pilnībā uz pašvaldības pleciem, situācija nebūs viegla.