Mums patīk uzskatīt, ka esam dziedātāju tauta. Tomēr tas, ka teju ikvienā Latvijas pagastā ir pa korim un mums ir Dziesmu svētki, nebūt nenozīmē, ka esam zeme, kas dzied.
Tas pats sakāms arīdzan par uzskatu, ka esam grāmatu mīļotāju tauta. Vai gan grāmatu mīļotāju tautas priekšstāvji nemeklētu iespējas, kā grāmatas aplikt ar mazākiem nodokļiem? Nav pamata uzskatīt, ka Saeimā, valdībā un Finanšu ministrijā kādu mistisku iemeslu dēļ strādā tikai grāmatu nemīļotāji, bet pārējie gan ir īsti grāmatmīļi.
Lasīšanas kultūras trūkumu, diemžēl apliecina ne tikai starptautiskie pētījumi, kuros atklājies, ka Latvijas skolēnu lasītprasme ir vāja. To apliecina arī daiļrunīgais fakts, ka Latvijā šogad skolām grāmatu iegādei atvēlēti tikai nieka 69 santīmi uz vienu skolēnu. Latvijā izdoto grāmatu tirāžas rūk, bet vislabāk pārdoto grāmatu topa augšgalā visbiežāk ierindojas apšaubāmas kvalitātes bestselleri vai padomi no sērijas «kā kļūt par miljonāru». Un laikam gan naivi cerēt, ka, tapuši par miljonāriem, šo grāmatu «patērētāji» pievērsīsies Dantes vai Zentas Mauriņas grāmatu lasīšanai.