Brīnumi nenotika - Latvijai ir jauns tiesībsargs Juris Jansons. Ilgi nebūs jāgaida, lai saprastu, vai esam ieguvuši Vilnīti II vai Sudrabu II, politiķu mierā likšanu vai kāpšanu tiem uz varžacīm, vairīšanos no plašsaziņas līdzekļiem vai to izmantošanu kopēja labuma veicināšanai. Saeimas izraudzītajam (ar 53 balsīm) tiesībsargam ir pieredze vadīt kolektīvu, tomēr trūkst padziļinātu zināšanu cilvēktiesību jautājumos un autoritātes sabiedrībā. Pat strauja kvalifikācijas paaugstināšana vien vēl negarantēs cieņu. Mugurkaula demonstrēšana, par spīti politiķu vai ierēdņu nepatikai, - gan.
Kauliņi ir mesti, taču aplūkosim dažus deputātu balsojuma argumentus. Kopējais atzinums - šie nebija izcilākie no iespējamiem kandidātiem - apliecina, ka vairākums parlamentāriešu ne tikai negrib, bet arī var atļauties nedarīt to labāko saviem vēlētājiem, jo rēķinās vai nu ar pilsoņu vienaldzību, vai muļķību.
Tautas kalpu nevēlēšanos pēc iespējas vairāk rūpēties par iedzīvotāju interesēm atklāj arī arguments, ka otra kandidāte - Anita Kovaļevska - izraudzīta par vēlu. Diezin vai deputāti šādi rīkojas, piemēram, iepērkoties un pēdējā brīdī ieraugot labāku preci par to pašu cenu.
Parlamentāriešu arguments, ka nav dzirdējuši no kandidātiem to, ko vēlējušies, izprotams divējādi. Ja politiķi grib, lai viņus glauda pa spalvai vai aizstāv viņu intereses uz citu rēķina, tad tas ir nožēlojami. Taču nav izslēgts, ka pat ES normatīvie akti vai to īstenotāji var pārkāpt cilvēktiesības, un tad tiesībsargs nedrīkst klusēt.
Vēl deputāti tendenciozi interpretēja kandidātu iepriekš sniegtās atbildes. Vieniem (Aleksejs Loskutovs (V)) likās, ka Jansons skatās politiķiem mutē, lai sagādātu prieku auditorijai (Kārlis Šadurskis (V)), citiem (Ainārs Šlesers (PLL)), ka Kovaļevskai varētu būt problēmas aizstāvēt Satversmē ietverto ģimenes definīciju - savienību starp vīrieti un sievieti. Ir taču skaidrs - ja mainīsies iedzīvotāju vērtību izpratne, nekāds tiesībsargs nespēs stāvēt pretī viņu ievēlēta parlamenta veiktajām izmaiņām Satversmē.
Savukārt, ja deputāts Andris Šķēle (PLL) patriotiski kreņķējas, ka Kovaļevska nespēs aizstāvēt latviešu valodu, jājautā, vai Abrenes atdošana Krievijai nebija nācijai svarīgs jautājums?
Bet deputātes Ivetas Grigules aicinājums izvairīties no kandidātu kritikas (viņasprāt - nopulgošanas) un runāt par kandidātu labajām īpašībām rada nopietnas bažas, ka ZZS būs tikpat nekritiska Valsts prezidenta izvēlē.
Atliek cerēt, ka piepildīsies deputāta Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) teiktais, ka tiesībsargs sagādās galvassāpes daudziem Saeimā sēdošajiem tieši tajos jautājumos, no kuriem balsotāji cerēja izvairīties.