Katra kandidāta iekļūšanu vai neiekļūšanu Saeimā ietekmē plusu un svītrojumu skaits, jo svītrojumus atņem, bet plusus pieskaita kopējam par sarakstu balsojušo skaitam. Plusu un svītrojumu skaita pieaugums liecina par jaunu Latvijas politikas pakāpi, kad vēlētājs skatās ne tikai uz partijām, bet arī kandidātiem atsevišķi, norāda politologs Andris Sprūds, gan piebilstot, ka vēlētāji aktīvi plusu un svītrojumu atzīmēšanā bijuši arī iepriekš: «Partijas tik ļoti ir bez ideloloģiskās bāzes, ka jāķeras klāt konkrētiem cilvēkiem.» Analizējot pagaidām neoficiālos datus, var secināt, ka gan Ģ. V. Kristovska, gan A. Štokenberga sliktā rezultāta galvenais cēlonis ir ne tik daudz svītrojumu skaita palielināšanās, cik ievērojama plusu samazināšanās. Piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis 10. Saeimā tika ievēlēts ar 26 006 plusiem un 12 408 svītrojumiem. Tagad, pēc neoficiālajiem datiem, svītrojumu skaits pieaudzis līdz 14 520, savukārt plusu skaits krities dramatiski - tikai 8570. «Laikam mēs dzīvojam virtuālā telpā un mediji spēlē nozīmīgu lomu. Kristovskis mediju rutīnas skatījumā ne vienmēr ir izskatījies labi. Šis gads, kopš viņš bija amatā, ir bijis gan par ilgu, gan īsu. Par ilgu tādā ziņā, ka atklājušies trūkumi, gan vairāk formā, nevis saturā. Par īsu, jo cilvēks, kurš sācis ieiet amatā, no tā tiek nogrūsts gada vidū. Acīmredzot vēlētājs viņu novērtējis negatīvi,» vērtē A. Sprūds. Savukārt Eiropas politikas pētniece Dace Akule aģentūrai LETA izteicās, ka vēlētāji ir sodījuši Ģ. V. Kristovski par to, kā viņš 2010. gada rudenī cīnījās par ārlietu ministra amatu, par prioritāti tolaik izvirzot savas izaugsmes nepieciešamību, nevis valsts intereses.
Līdzīga situācija plusu un svītrojumu ziņā ir tieslietu ministram un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājam Aigaram Štokenbergam - ja 10. Saeimas vēlēšanās viņš no 6. vietas sarakstā pacēlās uz 3. ar 10 335 plusiem un 4148 svītrojumiem, tad tagad viņa rezultāts ir 4527 plusi un 6159 svītrojumi. Pats A. Štokenbergs savu neievēlēšanu Saeimā pamato ar masīvo apmelošanas kampaņu, kas pirms 11. Saeimas vēlēšanām izvērsta Zemgalē. «Svītrojumus skaidroju ar emocijām un to, ka cilvēki nevērtē profesionālo darbību,» portālam diena.lv sacīja politiķis, kurš esot pieņēmis ofšoru īpašniekiem nepatīkamus lēmumus, vēl minot arī Latvijas kuģniecības jautājumu un veiktos uzlabojumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbā, proti, tās vadītāju atstādināšanu. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka puaro.lv plakāti, kas bija vērsti pret A. Štokenbergu bijuši izvietoti gan Rīgā, gan Zemgalē, piemēram, Bauskā. No ministriem, kuri nav ievēlēti jaunajā Saeimā, tieši A. Štokenberga neiekļūšana parlamentā ir lielākais zaudējums, uzskata Latvijas Cilvēktiesību centra direktora pienākumu izpildītāja Anhelita Kamenska. Viņš ir atstājis nosvērta un kompetenta cilvēka iespaidu un gan no Tieslietu, gan Iekšlietu ministrijas darbiniekiem par viņu dzirdētas labas atsauksmes. «Kampaņai [pret Štokenbergu] ir sava loma, bet pašas Vienotības sākuma reakcija uz apsūdzībām nebija viennozīmīga. Pret citu partiju pārstāvju pārkāpumiem Vienotības reakcija parasti ir konsekventa, bet šajā gadījumā bija uzkrītošas atšķirīgas mērauklas,» uzskata eksperte.
Neveiksmīgs starts vēlēšanās ir arī vairāku sarakstu otrajiem numuriem - kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei Zemgalē, Intam Dālderim Kurzemē no Vienotības un Sandrai Sondorei-Kukulei (ZRP) Vidzemē. Savukārt tie politiķi, kuri saņēmuši visvairāk plusu, svītroti ļoti maz, piemēram, Jānim Urbanovičam (SC) ir 49 949 plusi un 2571 svītrojums, bet premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) 45 229 plusi un tikai 763 svītrojumi.