«Izglītojot bērnu mājās, vecāki paveic lielu darba daļu, skola - daudz mazāku. Tas, protams, nav salīdzināms ar izglītības iestādes ieguldījumu, ja bērns skolā pavada katru mācību gada dienu,» saka I. Juhņēviča un pauž viedokli, ka pārmaiņas iespējamas līdz ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerēto vaučeru sistēmu, par kuras ieviešanu darba grupas plāno izteikt priekšlikumus aprīļa sākumā.
Būtu taisnīgi, ja skolēna izglītošanai paredzēto finansējumu saņemtu ģimene, nevis skola, kurā bērns tikai nokārto obligātās ieskaites, uzskata mājmācības īstenotāja un popularizētāja Una Gavare, Latvijas Ģimeņu skolu kustības pārstāve Vita Žīgure un viņu domubiedri. «Ja vecāki bērniem māca lasīšanu, matemātiku, dabaszinības, tad vaučeru varētu izlietot bērna individuālo interešu atbalstīšanai un spēju izkopšanai - mākslā, mūzikā, ķīmijā vai citā jomā,» saka V. Žīgure un piebilst, ka pati ir diplomēta pedagoģe, bet uzskata, ka pedagoga diploms bieži vien traucē, nevis palīdz bērna izglītošanā, jo «galvenais jau nav zināšanu apguve, bet gan bērna harmoniska izaugsme, viņa dotumu un spēju pilnvērtīga attīstība».
Diena jau rakstīja, ka mājmācība bērnam iespējama no 1. līdz 4. klasei, bet arī viņam jābūt reģistrētam skolā, kas koordinē viņa zināšanu pārbaudi. 5. un 6. klašu skolēniem vienīgais iespējamais izglītošanās veids ir klasiskais - iet skolā. Šajā vecumposmā mācīties, neapmeklējot skolu, iespējams tikai ar mediķa atzinumu veselības dēļ. Pusaudži, sākot no 7. klases līdz pat vidusskolas pabeigšanai, var mācīties tālmācībā, informē IZM.