Dienai gan izdevās iegūt apstiprinājumu, ka vismaz viena no viņiem - Jāņa Zvīguļa - vārds saistībā ar LIAA gaidāmo auditu ierēdņu starpā locīts jau septembrī - tas ir, labu laiku pirms konkursa par tā veikšanu izsludināšanas.
Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) raksta, ka J. Zvīgulis, pārstāvot uzņēmumu Invest In, 2010. gadā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai prezentējis ieceri izveidot centralizētu investīciju projektu portfeli, kas paredzētu ārzemniekiem piedāvāt jau pilnībā sagatavotus tautsaimniecības projektus. Ekonomikas ministrija gan šo ieceri vēlāk noraidījusi, jo šāda prakse jau pastāvējusi LIAA un neesot bijis pamata šo funkciju nodot privātuzņēmumam. LIAA vadībai gan ir aizdomas, ka «bīdītāji» no šīs ieceres neesot atteikušies un aģentūrā nesen notikušā audita mērķis bijis tieši pamatot, ka valsts ar šo funkciju pati efektīvi netiek galā.
Saskaņā ar Dienas rīcībā esošo informāciju jau 2011. gada septembrī LIAA tika saņemta informācija, ka Ernst&Young Baltic veiks aģentūrā auditu un viens no tā veicējiem būs tieši J. Zvīgulis. Tajā laikā konkurss par audita veikšanu vēl nebija pat izsludināts, tādēļ uzvarētāja priekšlaicīga «pieteikšanās» LIAA vadību pamatīgi satraukusi. Tas apspriests uzņēmuma sapulcē vairāk nekā desmit darbinieku klātbūtnē, bet 14. septembrī A. Ozols zvanījis valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, lūdzot padomu, kā šādā situācijā rīkoties. I. Sudraba Dienai apstiprināja, ka pērn rudenī runājusi pa telefonu ar A. Ozolu, kurš esot informējis par savām bažām, un sarunā izskanējis arī J. Zvīguļa vārds. Konkrētāku sarunas saturu viņa gan neatcerējās.
Ernst&Young Baltic kā konkursa par audita veikšanu uzvarētājs oficiāli tika paziņots tikai 2011. gada 30. novembrī, un J. Zvīgulis pēc tam arī piedalījās audita veikšanā. Jau pirms tam LIAA tika saņemts e-pasts no Ernst&Young Baltic darbinieka Jāņa Meirāna par iespēju īstenot pusotru miljonu latu vērtu pētījumu par līdzīgu tēmu, kādu iepriekš J. Zvīguļa pārstāvētais uzņēmums vēlējās pārņemt savā pārraudzībā. J. Meirāns no komentāriem Dienai kategoriski atteicās, apgalvojot, ka to viņam liedz ar darba devēju noslēgtais līgums, savukārt ar J. Zvīguli sazināties neizdevās.
Jau pēc tam, kad Ernst&Young Baltic vārds parādījās publiskajā telpā saistībā ar iespējamajiem pārkāpumiem, A. Ozolam zvanījis kompānijas vadītājs Andris Lauciņš, pārmetot par publikāciju Dienas Biznesā, ka ar to uzņēmums tiekot iepīts A. Ozola un kāda Freimaņa savstarpējo attiecību kārtošanā. NRA norāda, ka ar to varētu būt domāts premjera padomnieks Gints Freimanis, kuram gan formāli nav nekādas saistības ar Ernst&Young Baltic vai LIAA veikto auditu.
G. Freimanis ir arī bijušais LIAA darbinieks, kuram iestādes vadība savulaik esot palūgusi aiziet «pēc paša vēlēšanās», un no A. Ozola un G. Freimaņa retorikas noprotams, ka viņi viens par otru nav īpaši augstās domās. G. Freimanis Dienai gan apgalvoja, ka viņam neesot nekāda sakara ar izskanējušajiem pārmetumiem par spiediena izdarīšanu uz LIAA un, viņaprāt, NRA publikācija esot pasūtījuma raksts.
Pats A. Ozols Dienai savukārt vien īsi norādīja, ka nevienu no iesniegumā minētajām personām medijiem nosaucis nav un tagad sagaidot rīcību no KNAB. Piektdien Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces vadīta komisija plāno vērtēt paša A. Ozola darba rezultātus.