Šo augstskolu izraudzījies tāpēc, ka tā piedāvā arhitektūras programmu. «Gribējās darīt kaut ko radošu. Iepriekš biju beidzis mākslas skolu,» Rūdolfs pamato specialitātes izvēli. Iestāties Latvijas augstskolās viņš nemaz nav mēģinājis. Jau 12. klasē sācis kārtot pieteikumu studijām Dānijā un pēc izlaiduma gaidījis tikai atbildi no uzrunātās skolas. Šis process aizņēma apmēram pusgadu. Paralēli Rūdolfs kārtojis nepieciešamo angļu valodas testu un nu sevi var saukt par pilntiesīgu VIA koledžas studentu. Tiesa, šo studiju gadu viņš pavada apmaiņas programmā Vācijā, kur atšķirībā no Dānijas gan nācies izjust arī brīžus, kad studiju plāna nepilnību dēļ visu fiziski nevar laikā paspēt.
Studijas Dānijā Rūdolfam kopumā šķiet visai patīkamas. Pasniedzēji - pretimnākoši un ieinteresēti studentu atsauksmēs, gatavi viņu ieteikumus ieviest praksē. «Sākumā bija nedaudz jāaprod ar to, ka visi cits citu sauc vārdā, nevis uzvārdā. Tā ir daļa no dāņu kultūras. Esmu novērojis, ka tā veidojas daudz konstruktīvāks dialogs.» Rūdolfs stāsta: viņu pārsteidzis arī tas, ka lielākā daļa dāņu tiešām runā angļu valodā un tas nav tikai mārketinga lozungs ārvalstu studentu pievilināšanai. Tas ļoti atvieglojis iedzīvošanos svešajā zemē.
Studijas Dānijā ES pilsoņiem ir bez maksas, toties sadzīves izdevumi - diezgan pieklājīgi. Tie gan atkarīgi no studenta dzīvesstila un izvēlētajām studijām - mācību materiālu izmaksas dažādās jomās atšķiras, lielākos ieguldījumus var prasīt padārgo grāmatu iegāde, ja vien nav uzieta kāda lētāka alternatīva internetā, vērtē Rūdolfs. Dārgs Dānijā ir arī sabiedriskais transports, tāpēc populārs aizstājējs tam ir velosipēds, ko varot nopirkt par visai demokrātisku cenu. Vairāk nekā Latvijā maciņu patukšos pārtikas pirkšana. Rūdolfs rēķina, ka kopā ar citām sadzīves lietām par to ik mēnesi jāizdod ap Ls 150-200. Savukārt mājokļa izmaksas var ievērojami atšķirties gan vienas, gan dažādu pilsētu ietvaros, bet vidēji mēnesī svārstās Ls 100-300 robežās. «Noteikti izdevīgāk ir īrēt dzīvokli vairākiem studentiem kopā, nevis vienam. Var dzīvot arī kopmītnēs, kas ir diezgan piemērots variants ārzemju studentam. Tur ik mēnesi jāmaksā fiksēta summa, kas ietver gan īri, gan komunālos maksājumus. Atkrīt ķēpāšanās ar dažādiem rēķiniem,» Rūdolfs atzīst.
Patīkami pārsteigts sadzīvisku lietu sakarā Rūdolfs bijis, kad uzzinājis, ka līdz ar uzturēšanās atļaujas nokārtošanu liela daļa medicīnas pakalpojumu Dānijā ir bez maksas. Savukārt kā nepatīkamu pieredzi viņš min to, ka līdz ar krīzi, kas arī Dānijai nav gājusi secen, pozitīvā attieksme pret iebraucējiem saglabājusies lielākoties «uz papīra». «Diemžēl arī Latvija viņiem asociējas ar viesstrādnieku valsti, un tas var atspoguļoties saskarsmē.» Iespēju uz dažādām lietām paraudzīties globālā mērogā, draugu un redzesloka paplašināšanu, kā arī lielāku atbildības un patstāvības sajūtu Rūdolfs tomēr uzskata par galvenajiem ieguvumiem no studijām ārzemēs, lai gan kopējo «bilanci» varēšot savilkt tikai pēc studiju beigām.