Ušakovs vairs nekoķetēs ar latviešu vēlētājiem?
1. Protams, publikas «sacepšanās» par Rīgas domes lēmumu faktiski bez maksas nodot 11. novembra krastmalu festivāla t. s. nakts diskotēkai liecina, ka sadusmotie piemirsuši, ka savulaik galvaspilsēta vispār bija gatava festivālu uzņemt kopumā, ja Jūrmala nepanāks kompromisu ar pasākuma rīkotājiem. Protams, sadusmotajiem var jautāt, ar ko šī diskotēka ir skaļāka, bezgaumīgāka utt. par dažu labu krastmalā iepriekš rīkotu masu pasākumu. Tomēr Saskaņas centra (SC) līdera nelokāmā iestāšanās par labu diskotēkai pārsteidz, ja atceras, ka Ušakovam ar konjunktūras izjūtu un politiskā PR prasmēm viss ir kārtībā. JV notiek jau gadiem, līdz ar to tikpat bagātīga ir pieredze, ka festivāla rīkotāji visai relaksēti izturas pret valsts valodas lietošanas nosacījumiem, pieļauj Latvijā dzīvojošajiem netīkamus izteicienus utt. Var teikt, ka nevajag būt tik nervoziem, tomēr nav noliedzams, ka JV pats kultivē priekšstatu, ka tas ir uz krievu valodas telpu orientēts pasākums, kas Jūrmalā notiek tāpēc, ka te turīgiem ļaudīm no austrumu kaimiņvalstīm ir komfortabli, bet citādi tas ar Latviju nav saistīts.
Skaidrs, ka par gaumi nestrīdas, skaidrs, ka mūziķi nav vainīgi, tomēr pasākums ir kļuvis par tādu kā mīkstinātu 9. maiju zināmai Latvijai cittautiešu daļai - apzināties sevi kā bagātās lielvalsts mentālo daļu. Līdz ar to tik dedzīga JV atbalstīšana SC līderim var maksāt atbalsta zudumu tajā latviešu daļā, kas pret Ušakovu izturas neitrāli vai ar simpātijām. Mērs kā bijušais žurnālists zina, ka viedokli veido detaļas, pat ja tās ir otršķirīgas vai izrautas no konteksta. Ja kāds krastmalā plivinās Krievijas karogus vai ar attiecīgiem saukļiem paālēsies Vecrīgā, atmiņā paliks šādi starpgadījumi, pat ja veselais saprāts saka, ka muļķi ir jebkurā kompānijā. Pats Ušakovs ironizēja, ka t. s. latviešu partiju pārstāvju (Pulks, Pabriks, Jaunzeme-Grende) izteikumi ir bijuši papildu reklāma diskotēkai. Ja runā par SC vēlētāju, tā varētu būt. Tomēr tikpat labi var teikt, ka Ušakovs ir palīdzējis valdības partijām, izraisot šaubas par savu atvērtību latviešu vēlētāju vērtībām un izjūtām.
Jūtīgums politiķim par labu nenāk
2. Savukārt jau pieminētā kultūras ministre pagājušajā nedēļā pamanījās publiski saplēsties gan ar savu priekšgājēju un bijušo padomnieku Dālderi, gan kolēģi valdībā finanšu ministru Vilku par, kā mēdz teikt, neko. Priekšstats par sevi kā Orleānas jaunavu ministri dara ārkārtīgi jūtīgu pret jebkuru kritisku piezīmi, un tas, šķiet, nenāk par labu nedz viņai pašai (rada iespaidu, ka viņas galvenā nodarbošanās ir apvainošanās), nedz nozarei (jo vairāk strīdiņu, jo mazāk iespēju risināt tiešām būtiskus jautājumus). Ir acīmredzami, ka ministri, kā daudzus politiķus, izzobo bieži nepamatoti. Piemēram, plosīšanās par viņas angļu valodas prasmēm ir kaut kādas provinciālas mazvērtības izjūtas izpausme - ikviens, kurš ir dzirdējis, kā CNN vai BBC angliski runā, piemēram, Indijas vai arābu politiķi, apliecinās, ka Jaunzemes-Grendes prasme ir pietiekama.
Tādēļ Jaunzemei-Grendei var rekomendēt mierīgāk uztvert viņas vērtējumus «no publikas» un lielāku vieglumu komunikācijā. Piemēram, pašai iniciējot kultūras vērtību atraktīvu popularizēšanu. Piemērs: nesen gadījās redzēt citas valsts novatorisku grāmatu/lasīšanas paraduma reklāmu kā reakciju uz kļūdainu valdības politiku. Grāmatas rotāja uzraksti, līdzīgi tiem, kas uz cigarešu paciņām, - «Valdība brīdina: lasīšana var izraisīt patstāvīgu domāšanu» utt.
Stūrgalvīgā Vienotība
3. Pagājušās nedēļas ziņā, ka savulaik no Pasažieru vilciena valdes atsauktais, Vienotības nobārtais Greste atgriezies auglīgi strādāt dzelzceļa nozarē, protams, var saskatīt komisko. Piemēram, izcilais formulējums: «Satiksmes ministrija pieļauj, ka Greste par VRC Zasulauks valdes priekšsēdi iecelts savas kompetences dēļ.» Tā īsti nezinām, bet pieļaujam... Līdzīgi var uzjautrināties par to, ka Latvijā veidojas jauns ekonomikas likums: jo vairāk politiķu uzņēmuma vadībā, jo sliktāk uzņēmumam klājas (partiju biedriem pieblīvētajam VRC Zasulauks apgrozījums pērn sarucis par 26,4%, peļņa - par 47,2%). Tomēr patiesībā šis gadījums ir kaitinoši simptomātisks. Skaidrs, ka fakts, ka cilvēks ir bijis aktīvs politiķis vai partijas biedrs, nenozīmē, ka viņš nedrīkst strādāt valsts uzņēmumā. Tomēr, šķiet, grūti būs iestāstīt, ka tieši vagonu remonta uzņēmumā politiķis spēj sniegt kvalificētus padomus, bez kuriem nabaga atslēdznieki un metinātāji nu nekādi nesapratīs, ko darīt (Greste nav vienīgais ar partijām saistītais personāžs Zasulaukā). Līdz ar to rodas vēlme apjautāties, vai, šādā garā turpinot, par meitasuzņēmumiem tiks pārveidotas arī dzelzceļa stacijas (pat ja vairs nav reisu), lai būtu valdes, kurās kādu iekārtot...
Varētu likties, ka pēdējos mēnešos Vienotība ir piedzīvojusi gana daudz banālu kļūmju, attiecīgi apvienība uzmanīgāk sekos, kā tā izskatās sabiedrības acīs. Kas to deva! Piekoptais uzvedības modelis atgādina kādu anonīmu interneta asprātību: «Ja jūs baidāties par savu svaru, pirms ēdienreizes izdzeriet 200 g šņabja - alkohols mazina baiļu sajūtu...» Ja esam izdarījuši ko dumju, izdarīsim vēl lielāku glupību... Izskatās, ka Vienotība joprojām ir pārliecināta, ka cilvēki par to balsos tikai tāpēc, ka pašvaki ar alternatīvām (vismaz pašas apvienības skatījumā).
Šonedēļ
4. Šonedēļ valdības darba kārtībā virkne būtisku jautājumu, kurus varētu apzīmēt kā saimniecības inventarizāciju. Satiksmes ministrija ziņos par Latvijas autoceļu un to finansēšanas stāvokli, savukārt pats premjers - par Eiropas līdzfinansēto pētījumu atbilstību valsts vajadzībām un veselajam saprātam. Papildus debates notiks par to, kā ministrijām veicies ar Latvijas Stratēģiskā attīstības plāna 2010.-2013. gadam izvirzīto uzdevumu izpildi. No jautājumiem, kas orientēti uz būtiskām izmaiņām, jāizceļ Ekonomikas ministrijas priekšlikumi par izmaiņām mehānismā, kā valsts atbalsta t. s. zaļās enerģijas projektus.