Neesmu bijis tādā skarbās realitātes vizītē, kaut gan tas kādā brīdī varētu būt nepieciešams. Esmu braucis cauri vietām, kas atstāj bēdīgu iespaidu. Taču domāju, ka situācija ir dažāda. Latvijā ir arī nostūri, mazi pagastiņi, kuros cilvēki ir optimistiski noskaņoti, kuros notiek attīstība. Un ir pagasti, kuros nenotiek nekas un viss iet uz izmiršanu. Diemžēl to pēdējo ir ļoti daudz. Mana pirmā reģionālā vizīte būs Latgalē.
Vai kopš stāšanās amatā jau esat apzinājis tuvāko mēnešu galvenos uzdevumus?
Ir ļoti jāstrādā, lai varētu savas prioritātes noturēt, jo nāk daudzi neatliekami ikdienas darbi, kuros viegli var noslīkt. Tagad galvenās būs ar budžetu saistītās lietas. Visur jau esmu teicis, ka viens no steidzamajiem uzdevumiem ir saistīt Nacionālo attīstības plānu ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai mums beidzot būtu NAP, kam apakšā ir nauda. Negribu mest bijušā ministra Raimonda Vējoņa dārziņā lielus akmeņus, bet gribētu zināt, kur tas plāns ir. Tagad mums ir laiks trīs četri mēneši, lai to sagatavotu. Tas ir izaicinājums.
Ja nebūtu atlaista Saeima, varbūt plāns jau būtu? Ārkārtas vēlēšanas paralizēja darbus.
Taisnība, bet tas nemaina situāciju. Lai mēs paspētu sagatavoties ES struktūrfondu nākamajam periodam, mums tas ir jāizdara maksimums četros mēnešos. Iestrādes jau ir, paldies dievam.
Pašvaldības gaida, lai budžeta sagatavošanas laikā jūs aizstāvētu to intereses.
Tas ir viens no maniem mērķiem. Taču mana vīzija par Ministru kabineta darbu nav mainījusies - valdībai ir jāstrādā komandā. Tas nozīmē, ka populistisks mans demaršs šajā jautājumā nav gaidāms. Vairāk var sasniegt ar konstruktīvu un argumentētu rīcību, nevis ar klaigāšanu. Tajā pašā laikā tas ir viens no maniem pienākumiem - panākt, lai valdībā ir pārstāvētas pašvaldību intereses.
Kā jūs pārliecināsiet finanšu ministru nesamazināt pašvaldībām paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu?
Mans uzdevums nav aizstāvēt kaut kādu vienu jautājumu Finanšu ministrijā. Mans uzdevums ir nodrošināt reģionu attīstību caur pašvaldību kapacitātes stiprināšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija ir viena konkrēta lieta, ko pašvaldības vēlas, jo tas līdz šim bijis to finansēšanas mehānisms. Tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais iespējamais. Būtiski skatīties iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu kontekstā ar visu pārējo. Lielākais pīrāga gabals ir sociālā tīkla pasākumi, kas tiks pārdalīti citādi. Katram no tiem ir sava fiskālā ietekme. Jautājums ir par absolūto naudas masu. Nevar skatīt proporciju, neskatot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi. Zinot to, jāredz, kas notiek ar šo prognozi pret sociālā tīkla pasākumiem, kas tiks atdoti pašvaldībām un daudzos gadījumos būs efektīvāki. Skaidrs, ka pie konsolidācijas neviens nesolīs pašvaldībām budžeta pieaugumu. Taču valdība atšķirībā no agrākās prakses uz šiem jautājumiem neskatās lineāri. Tiek analizēts katrs budžetu ietekmējošais pasākums, kurus mēģina savstarpēji līdzsvarot.
Intervijā Latvijas Radio solījāt, ka budžeta konsolidācija nenotiks uz pašvaldību rēķina. Kā to domājāt?
Konsolidācija netiek mērīta tādā kontekstā, ka pusi paņems no valsts, pusi no pašvaldībām. Mana sajūta ir, ka daudz vairāk konsolidācija attieksies uz valsts nekā uz pašvaldību budžetu.
Kurš cilvēks valdības deklarācijā ierakstīja, ka tiks turpināta administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošana, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu? Tālāk teikts, ka to plānots izvērtēt. Varbūt katru rindkopu rakstīja cits cilvēks?
Droši vien bija divi cilvēki. Deklarācijas sagatavošana man šķita konstruktīva un laba līdz ministru kandidātu nominēšanai. Tad katrs ministrs nāca ar savu vēlmju sarakstu, pieslēdzās valsts sekretāri, lai neaizmirst svarīgo, jo ne visi ministri bija ar pieredzi. Tā deklarācija izgāja no rāmjiem, ko gribējām noturēt, strādājot darba grupās. Tagad prioritātes ir drusku izplūdušas, bet, salīdzinot ar iepriekšējo valdības deklarāciju, man tā šķiet ļoti laba, izņemot to teikumu, kas atkārtojas, par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.
Kā jūs domājat pabeigt jau 2009. gadā pabeigto administratīvi teritoriālo reformu?
Tā pabeigšana bija saistīta ar otrā līmeņa apriņķa pašvaldību izveidošanu.
Tā jau būs reģionālā reforma.
Tas nebija mans formulējums. Sapratu, ka tā reforma skaitās pabeigta, kad esam šo [otrā līmeņa pašvaldības] pielikuši klāt.
Pašvaldības var būt mierīgas, ka tuvākajā laikā novadu karte netiks pārskatīta?
Nē, netiks. Taču mums ir jāapsēžas un jāpaskatās uz to karti, jo viens no reformas mērķiem bija iegūt lielākas pašvaldības ar samērā vienādu administratīvo kapacitāti. Mana sajūta ir, ka to neesam ieguvuši. Jautājums - cik gadījumos tas tā nav, kāpēc un ko var darīt. Nav tā, ka viņi neveiktu funkcijas, bet problēma ir kvalitātē. Lielie, bagātie novadi var nodrošināt pakalpojumus labākā kvalitātē un ātrāk, ko nevar mazākas pašvaldības. Pie tā būtu jāstrādā. Taču tas nenozīmē, ka kāds taisītos rīt, parīt vai pēc diviem gadiem apvienot novadus.
Tātad nākamās pašvaldību vēlēšanas 2013. gadā notiks tagadējo novadu robežās?
Protams, protams.
Vai līdz gada beigām ministrija pagūs sagatavot likumu par apriņķa pašvaldībām, kā tas paredzēts?
Ir skaidrs, ka tas prasītu papildu budžeta līdzekļus, ko 2012. gadā paredzēt nav iespējams. Tāpēc kopā ar valsts budžeta likuma paketi mēs virzīsim projektu par termiņa pagarinājumu.
Līdz kuram laikam likuma sagatavošanas termiņš tiks pagarināts?
Uz gadu. 2013. gadā pie šī jautājuma atgriezīsimies.
Tas nozīmē, ka 2013. gadā vēl nevēlēsim apriņķa pašvaldības?
Mums nav likumā ierakstīts, ka šīm pašvaldībām jābūt vēlētām.
No MK deklarācijas izriet, ka jūs plānojat tikai pārdalīt funkcijas starp valsti un plānošanas reģioniem.
Tas ir virziens, kurā strādāt, bet tie nav savstarpēji izslēdzoši virzieni. Ir nepieciešams stiprināt plānošanas reģionus, jo tā var ietaupīt naudu. Nacionālā attīstības plāna īstenošanā redzu lielu lomu plānošanas reģioniem. Ir Nacionālais attīstības plāns. Ir plānošanas reģioni, kas no pašvaldībām vāc projektus, lai īstenotu NAP izvirzītos mērķus. Tas pats ir ar uzņēmējdarbības attīstību.
Vairāki jūsu priekšgājēji pieredzēja ministriju pretestību - tās nevēlējās nodot funkcijas reģioniem. Vai jūs nebiedē, ka arī nāksies ar to saskarties?
Un, ja biedē, - ko tad? Neko nedarīt? Nav manā garā. Tas ir pārrunu jautājums. Jāskatās, ko var izdarīt pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ko mēs paši varam nodot plānošanas reģioniem. Mūsu partijas ministriem ir kopīgs viedoklis un vīzija par reģionālo attīstību. Satiksmes un Zemkopības ministriju arī vada profesionāli kolēģi. Tās ir nozares, kas ir būtiskas reģionālajā attīstībā.
Kad visā Latvijā sāks darboties vienas pieturas aģentūras, kas atvieglotu valsts pakalpojumu pieejamību pašvaldībās?
Ir pilotprojekti. Mans redzējums, kā mēs varam tikt pie vienas pieturas aģentūrām, neatbild uz jautājumu, kad tas būs. Tur var būt problēma, ja grib palaist kaut ko lielu un visur uzreiz. Es te redzu decentralizāciju - valsts dod pašvaldībām pieeju valsts datubāzēm - un pakāpenisku attīstību. Trešais nozīmīgais komponents ir finansējums. Tad pašvaldības šo jautājumu risina pašas, kā to redz. Viņiem ir dota zaļā gaisma visos virzienos. Pašvaldībām ir jāiet uz to, lai iedzīvotājs tur, kur viņš vienreiz ir atnācis, šo pakalpojumu var saņemt kā bankā. Decentralizēti var nodrošināt arī e-pakalpojumus. Pakāpeniskā attīstība nozīmē sākt ar vienu pakalpojumu katrā pašvaldībā, kam nav obligāti jābūt vienam un tam pašam. Tad liekam klāt nākamo un nākamo, nemēģinot uzbūvēt valsts mēroga monstra vīziju. Decentralizācija nodrošinātu arī veselīgu konkurenci starp novadiem.
Kas ir jūsu prioritātes vides jomā? Deklarācijā divreiz pieminēta atkritumu apsaimniekošana. Kāpēc tieši tā?
Tā ir kļūda. Vides kapitālam ir liela nozīme Latvijā. Mums ir būtiski to saglabāt. Taču situācija dabas aizsardzībā kopumā nav kritiska. Mums ir svarīgi noturēt to līmeni, kas jau ir. Otrs virziens ir saistīts ar administratīvo slogu uzņēmējiem, kas daudzviet, manuprāt, ir nevajadzīgs. Vides aizsardzības prasības nav jāmīkstina, bet nevar būt tā, ka dokumentu saskaņošana aizņem pusgadu. Tur es gribētu apskatīties, kas lācītim vēderā. Kāpēc tā ir, un vai to nav iespējams vienkāršot. Būtiska ir energoefektivitāte, mēģinot tērēt mazāk. Tam ir pieejami arī finanšu līdzekļi - Eiropas Savienības struktūrfondi, arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenti. Ir iesākti labi projekti, ir mēģinājums finansēt privātpersonu projektus - tur var likt saules kolektorus, saules baterijas… Tas arī ir būtisks virziens, kurā strādāt, - dot iespēju iedzīvotājiem uzlabot pašiem savu māju energoefektivitāti, diversificēt enerģijas avotus.
Bija iespaids, ka likvidētā Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija vēl pastāv, tikai to vadīja valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma, kura tagad ir zemkopības ministre. Kas būs viņas vietā šajā amatā?
Vietas izpildītājs pašlaik ir Aivars Draudiņš, un struktūra strādā. Taču mēs meklējam cilvēku. Līdz ar Laimdotu ir aizgājuši arī cilvēki no administratīvā aparāta.
Vai nenožēlojat, ka piekritāt vadīt šo ministriju? Kas tagad šķiet grūtākais?
Nenožēloju. Tā man šķiet interesanta un piemērota. Man nekas neliekas grūtākais. Es tādās kategorijās nedomāju. Vienkārši ir jādara.
Kā jūs komentētu pieņēmumu, ka grūtākais būs saruna ar pašvaldību vadītājiem, kas savam ministram prasīs aizstāvību budžeta sagatavošanas laikā?
Tā ir tāda sīka grūtība pa ceļam. Ar pašvaldību vadītājiem strādāsim tāpat kā ar visiem citiem. Ko nozīmē - grūti? Runāsim, kamēr ir rezultāts un kamēr kļūst vieglāk.