Plānotais budžeta deficīta samazinājums iespējams, galvenokārt pateicoties eirozonas galotņu oktobra nogales sanāksmei, kurā panākta vienošanās, ka privātās bankas norakstīs 50% no saviem ieguldījumiem Grieķijas parādzīmēs, tādā veidā valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro (tuvu 70 miljardiem latu). Iepriekšējās prognozes vēstīja, ka deficīts nākamgad sasniegšot 6,8%.
Taču valstī īstenotā taupības programma novedusi pie dziļas recesijas. Sagaidāms, ka šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) būs krities par 5,5%, turpretim nākamgad paredz kritumu 2,8% apmērā.
Budžeta plānu piedāvā jaunformētā valdība Ministru prezidenta Lūka Papadema vadībā. Atbalsts budžeta plānam nepieciešams, lai nodrošinātu valstij turpmāku starptautisko aizdevumu, bez kā grieķi jau pirms Ziemassvētkiem nokļūs uz bankrota sliekšņa. Piektdien un sestdien valstī viesojas Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji, lai spriestu par piešķiramo aizdevumu. Piedāvātais budžeta plāns atbilst starptautisko aizdevēju izvirzītajām prasībām.
Finanšu ministrs E. Venizels uzsvēra, ka tautai ir jāsamierinās ar nepieciešamajiem upuriem, lai glābtu valsts finanses. «Mēs visi gribam būt bagāti un veseli, neviens negrib būt nabags un slims. Bet mums ir jāglābj valsts, jāpaliek eirozonā un jāsaglabā mūsu dzīves standarti,» ministra teikto citējusi ziņu aģentūra Associated Press. Valstī aizvien nerimst iedzīvotāju protesti. Vēl ceturtdien ap 40 tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, iebilstot pret budžeta samazinājumiem.
Plānus eirozonas glābšanai piektdien apsprieda arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Taču A. Merkelei neizdevās gūt britu atbalstu iecerētajam Eiropas finanšu darījumu nodoklim. D. Kamerons uzstāj, ka nodoklim būtu jābūt globālā, ne tikai Eiropas līmenī. Plānots, ka ar nodokļa palīdzību varētu iegūt papildu 57 miljardus eiro.