Valdības atbalstīto taupības pasākumu mērķis ir ietaupīt 30 miljardus eiro, tādēļ nāksies apcirpt algas un pensijas, samazināt ierēdņu privilēģijas, palielināt pensionēšanās vecumu, kā arī paaugstināt nodokļus. Grieķijas valdība apzinās, ka nav citas izejas, jo bez reformu sākšanas nebūtu iespējams saņemt 110 miljardu eiro aizdevumu no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda. Grieķijai šī nauda nepieciešama, lai novērstu draudošo valsts maksātnespēju.
700 eiro paaudze
Valdība cerēja, ka grieķi sapratīs stāvokļa nopietnību un samierināsies ar nepopulārajām reformām, taču pašlaik nekas neliecina, ka kareivīgie grieķi tik viegli samierināsies ar likteni. Nedēļas vidū Atēnās bija vērojamas dramatiskas ainas; cilvēki pie parlamenta ēkas skandēja «zagļi, zagļi!», nemiernieku izraisītā ugunsgrēkā gāja bojā trīs cilvēki.
Grieķijas arodbiedrības sola, ka nepadosies bez cīņas, tādēļ nākamnedēļ gaidāmi jauni streiki. «Mēs būsim ielās tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā ir mūsu vienīgā iespēja, jo pretējā gadījumā mums draud bezdarbs un nabadzība,» žurnālam Time stāsta augstskolas profesors Krists Sarris.
Grieķi pieprasa, lai valdības uzliktā nodokļu nasta vairāk gultos nevis uz darba tautu, bet gan uz bagātniekiem, kas vainojami tagadējo problēmu izraisīšanā. Arodbiedrības vēsta, ka valsts iestāžu darbinieku vidējā alga ir ap 1350 eiro (950 latu) mēnesī. Citiem, kam nav paveicies dabūt darbu valsts iestādē, nākas iztikt ar daudz mazākiem ienākumiem. Grieķi runā par «700 eiro paaudzi», jo daudziem jauniešiem vienīgā iespēja ir strādāt par minimālo algu, kas ir 740 eiro (520 latu) mēnesī.
Draudīgas paralēles
Brisele raizējas, vai Grieķijas valdībai būs pietiekami stingrs mugurkauls, lai īstenotu nepopulāras reformas. ES amatpersonas uzskata, ka no grieķiem netiek prasīts daudz. Piemēram, vidējo pensionēšanās vecumu Grieķijā plānots palielināt no 61 uz 63 gadiem, savukārt citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, tas tiek palielināts no 65 uz 67 gadiem.
ES valstis ar lielām bažām vēro notikumu attīstību Grieķijā, jo raizējas, ka tā var iedragāt visas eirozonas stabilitāti. Ja grieķu valdība vairs nespēs pildīt savas saistības, tas varētu izraisīt «domino efektu», kas skartu arī citas ES valstis, pirmām kārtām jau Spāniju un Portugāli. Ekonomikas analītiķi saskata biedējošas paralēles ar 1997. gada Āzijas finanšu krīzi, kad Taizemes krīze drīz vien izraisīja nopietnas problēmas arī Indonēzijā, Dienvidkorejā un citās Āzijas valstīs. ES ekonomikas komisārs Olli Rēns minējis kādu citu draudīgu piemēru: nesenā pasaules finanšu krīze sākās pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota 2008. gada septembrī. «Grieķijas maksātnespējas sekas būtu līdzīgas, ja ne vēl smagākas,» brīdina O. Rēns.
Tieši tādēļ ES valstis piekritušas sniegt finansiālu palīdzību Grieķijai. Vācija, kuras parlaments piektdien atbalstīja palīdzības piešķiršanu grieķiem, un citas «apzinīgākās» valstis baidās, ka rūpīgi lolotais Eiropas vienotās valūtas projekts varētu aiziet pa burbuli grieķu bezatbildības dēļ, un sauc to par ugunsgrēku, kurš jāapdzēš. Eiro kurss pret ASV dolāru šonedēļ noslīdēja līdz zemākajam līmenim gada laikā. Ja grieķu krīze izplatītos uz citām valstīm, tas nopietni apdraudētu trauslos Eiropas ekonomikas atveseļošanās asnus.