Var nesaņemt palīdzību
Nedaudz vairāk kā nedēļas laikā pēc 6. maijā notikušajām Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām izgāzās visi mēģinājumi izveidot valdību. Līdz šim valdošās partijas - sociālistu PASOK un konservatīvā Jaunā demokrātija -, kuras uzstāj uz turpmākiem taupības pasākumiem, lai izpildītu saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem, pēdējās vēlēšanās neieguva pietiekami daudz balsu, kas ļautu divatā veidot koalīciju. Savukārt otro lielāko atbalstu ieguvušais galēji kreiso spēks Syriza uzstāj, ka ir jāpārskata līdzšinējās vienošanās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tajā pašā laikā partija nevēlas Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs tieši Syriza, kura var mēģināt izveidot valdību ar citām kreisajām partijām, kas arī uzskata, ka starptautiskajiem aizdevējiem jāmīkstina prasības Atēnām. «Mūsu sabiedrībā pašlaik valda šizofrēnija. Tauta vēlas palikt Eiropā, uzbrūkot kreditoriem,» politologs Teodore Kulumbiss stāsta aģentūrai Reuters. «Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai grieķi atkārtotajās vēlēšanās balsos ar niknumu un kaisli, vai arī viņi nomierināsies, apdomāsies un sapratīs, kādas ir patiesās izvēles. Izvēle ir starp sliktu un vēl sliktāku.»
Eiropas Savienības (ES) līderi ir brīdinājuši, ka gadījumā, ja Grieķijā tiks izveidota valdība, kas nevēlas pildīt starptautisko aizdevēju prasības, Atēnām pārtrauks izsniegt finansējumu no martā apstiprinātās otrās palīdzības programmas 130 miljardu eiro (91 miljards latu) apmērā. Tas nozīmētu Grieķijas maksātnespēju un ļoti ticams, ka arī valsts izstāšanos no eirozonas. Šādai iespējamībai aicinājusi gatavoties arī SVF prezidente Kristīne Lagarda. «Tas būtu ļoti dārgi un radītu milzīgu risku, bet tas ir viens no variantiem, kas mums ir jāapsver,» viņš sacīja britu raidsabiedrībai BBC.
Bailēs par iespējamo izstāšanos no eirozonas grieķi šonedēļ sākuši izņemt no bankām savus noguldījumus. Grieķijas centrālās bankas vadītājs Georgs Provopuls trešdien paziņoja, ka pirmdien vien no bankām aizplūduši 700 miljoni eiro (490 miljoni latu). Viņš sacīja, ka pagaidām cilvēki masveidā nedodas uz bankām, bet brīdināja, ka panika var izcelties. Visticamāk, daudzi grieķi baidās par Atēnu iespējamo izstāšanos no eirozonas, jo, Grieķijai atgriežoties pie drahmas, viņi zaudētu lielu daļu mūža ietaupījumu.
Beidzas pacietība
Tomēr Eiropas vadošie politiķi noraida iespēju, ka Grieķijai varētu likt atstāt eirozonu. «Mēs neplānojam Grieķijas aiziešanu, neviens neplāno Grieķijas aiziešanu,» trešdien apgalvoja ES prezidents Hermans van Rompujs. «Tas nepalīdzētu Grieķijai, tas nepalīdzētu pārējai ES, un tehniski to būtu ārkārtīgi sarežģīti izdarīt. Ideja par Grieķijas aiziešanu draud kļūt par pareģojumu, kas var piepildīties.»
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele un otrdien inaugurētais Francijas prezidents Fransuā Olands pēc savas pirmās tikšanās pauda apņēmību kopīgi strādāt, lai palīdzētu Grieķijai. «Mēs vēlamies, lai Grieķija paliktu eirozonā,» otrdien vēlu vakarā Berlīnē sacīja A. Merkele. «Mēs varam pateikt grieķiem, ka Eiropa ir gatava papildu pasākumiem, lai atbalstītu izaugsmi un ekonomisko aktivitāti, kas atgrieztu Grieķijas izaugsmi.»
Bet avoti ES apgalvo, ka politikas veidotāji Briselē ir zaudējuši pacietību, jo Grieķija, kas veido tikai nepilnus divus procentus no eirozonas ekonomikas, vēlreiz var ievest monetāro savienību dziļā krīzē. «Pārējo 16 eirozonas valstu pacietības mērs izsīkst. Lēmumi ir Atēnu rokās, bet tas neliecina neko labu,» stāsta kāda vārdā neminēta amatpersona, kas ir iesaistīta Eiropas Komisijas sarunās par Grieķiju.