Izvēlējās slikto
Neskatoties uz to, ka pirms Grieķijai izšķirošā balsojuma notika desmit stundu ilgas kaislīgas debates, bet iepriekšējās dienās no valdības bija aizgājuši vairāki ministri, tā rezultāts bija pārliecinošs, jo par taupības pasākumiem nobalsoja 199 no 300 deputātiem.
Apstiprinātā taupības pakete paredz, ka šogad Grieķijai budžeta izdevumi ir jāsamazina par 3,3 miljardiem eiro (2,31 miljards latu). Iepriekš grieķi bija vienojušies par trīs miljardu eiro (2,1 miljards latu) ietaupījumu, bet ES un SVF fonds pagājušajā ceturtdienā uzstāja, ka premjerministra Luka Papadema vadītajai koalīcijas valdībai ir jāatrod veids, kā ietaupīt vēl 325 miljonus eiro (227 miljoni latu).
Taupības pasākumi paredz par 400 miljoniem eiro (280 miljoni latu) samazināt valsts investīcijas, par 300 miljoniem eiro (210 miljoni latu) apcirpt aizsardzības budžetu, tikpat paredzēts ietaupīt uz pensiju samazinājumu, vēsta Reuters.
Vissmagāk jaunās reformas atsauksies uz strādājošajiem, jo minimālā alga tiks samazināta par 20% no 751 eiro (525 lati) uz 600 eiro (420 latu). Līdz 2015. gadam tiks atlaisti 150 tūkstoši sabiedriskajā sektorā strādājošo. Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels pēc balsojuma sacīja, ka jautājums nav par to, «vai atsevišķas algas un pensijas tiks samazinātas, bet vai mēs vispār varēsim samaksāt samazinātās algas un pensijas». «Kad jums ir jāizvēlas starp sliktu un vēl sliktāku, jūs izvēlēsieties slikto, lai izvairītos no vēl sliktākā,» filozofiski prātoja E. Venizels.
Taupības pasākumi bija jāapstiprina, lai Grieķija no starptautiskajiem aizdevējiem varētu saņemt 130 miljardus eiro (91 miljards latu). Nauda Atēnām ir steidzami nepieciešama, jo 20. martā jāveic obligāciju atmaksa 14,5 miljardu eiro apmērā.
Gaidāms, ka trešdien paredzētajā ES finanšu ministru sanāksmē Grieķijas jaunais taupības plāns tiks apstiprināts, tādējādi ļaujot valstij saņemt tik akūti nepieciešamo aizdevumu. Sanāksmes laikā arī būs jālemj par Vācijas ierosinājumu izveidot īpašu kontu, no kura aizņemtā nauda vispirms tiktu izmantota, lai samaksātu kreditoriem. Tikai pēc tam pie līdzekļiem varētu tikt Grieķijas valdība. Grieķijā daudzi to uzskata par mēģinājumu atņemt daļu valsts suverenitātes.
Akropole neredzama
Pirms svētdienas balsojuma Atēnu ielās izgāja aptuveni 80 tūkstoši protestētāju. Vairums no viņiem bija kaujinieciski noskaņoti, tomēr ievēroja savaldību. Tikmēr vairāki simti kapucēs un maskās paslēpušos radikāļu iesaistījās sadursmēs ar policiju un apmētāja ēkas ar akmeņiem un pudelēm, kas piepildītas ar Molotova kokteili. Liesmas pārņēmušas vairāk nekā 40 ēku, un aculiecinieki stāsta, ka liesmu radītie dūmi bijuši tik biezi, ka no pilsētas centra neesot bijusi redzama slavenā Akropole.
Premjerministrs L. Papadems aicināja iedzīvotājus būt mierīgiem, uzsverot, ka taupības pasākumi ir vienīgā iespēja, lai «uzsāktu ekonomikas reformas un atjaunošanu». «Vandalismam, vardarbībai un postažai nav vietas demokrātiskā valstī, un tas netiks paciests,» sacīja premjers.
Daudzi grieķi uzskata, ka taupības dēļ viņu labklājība samazinās un jaunie pasākumi stāvokli pasliktinās. «Valdība nesaprot, ko nozīmē grieķu tautas sacelšanās. Un grieķi, neskatoties uz ideoloģisko piederību, ir cēlušies,» sacīja viens no protestētājiem.