Grieķijas valdība cer, ka valsts nespers soli pāri bezdibeņa malai un Eiropas Savienība (ES) sniegs vēl lielāku palīdzību pēc svētdien paredzētā samita, kurā, kā runā, Vācija un Francija varētu piedāvāt jaunu eirozonas krīzes risināšanas plānu.
Slēgti pat veikali
Grieķijā trešdien bija apstājies gandrīz viss, jo valstī lielākās publiskā un privātā sektora arodbiedrības bija pieteikušas streiku, kurā iesaistījušies vairāki simti tūkstošu cilvēku.
Liela daļa valsts iestāžu bija slēgtas, nestrādāja arī gaisa satiksmes kontrolieri, kuri gan darbu pārtrauca tikai uz 12 stundām, lai neradītu pārlieku lielus sarežģījumus pasažieriem. Tomēr tikai Atēnu lielākajā lidostā vien trešdien nācās atcelt 150 iekšzemes un starptautisko lidojumu, vēsta Reuters. Galvaspilsētā un daudzviet citur nekursēja autobusi, metro, vilcieni, nestrādāja arī taksometri.
Darbs bija paralizēts arī Grieķijas ekonomikai ļoti nozīmīgajā valsts lielākajā ostā Pirejā, jo vairāki simti darbinieku bloķēja ostas galvenos vārtus. Pie Grieķijas Tieslietu ministrijas protestēja aptuveni tūkstotis cietumsargu.
Lielākā daļa veikalu Atēnu centrā bija slēgti, to skatlogos bija ielīmēti plakāti ar uzrakstu «Esam slēgti uz dienu, lai nevajadzētu aizvērties uz mūžīgiem laikiem». Trešdien neiznāca vairāki Grieķijas laikraksti, jo dienu iepriekš Atēnu ielās izgāja aptuveni 2000 žurnālistu, kuri pret protestēja augsto bezdarba līmeni mediju sektorā.
Trešdien aptuveni 70 tūkstoši cilvēku pulcējās Sintagmas laukumā pie Grieķijas parlamenta ēkas, lai aicinātu likumdevējus neapstiprināt divus likumprojektus, kas paredz jaunus taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai Atēnas saņemtu astoņu miljardu eiro (5,62 miljardi latu) starptautiskā aizdevuma daļu, bez tās jau tuvāko nedēļu laikā Grieķija kļūtu maksātnespējīga. Likumprojekti paredz samazināt pensijas un atalgojumu sabiedriskajā sektorā, palielināt nodokļus un samazināt uzblīdušo birokrātiju, atlaižot 30 tūkstošus ierēdņu.
«Ja deputātos ir atlikusi kaut kripatiņa cilvēcības, pieklājības, lepnuma un grieķu dvēseles, viņiem ir jānoraida likumprojekti,» sacīja Grieķijas lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE vadītājs Niks Kiutsukis.
Atēnu centrā bija izvietojušies aptuveni 5000 policistu, lai izvairītos no vardarbības, kas tika pieredzēta protestos jūnijā, tomēr arī šoreiz naidīgāk noskaņotie protestētāji likumsargus apmētāja ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Policija atbildēja ar asaru gāzi.
Kā cīkstoņi Kolizejā
G. Papandreu, uzrunājot parlamenta locekļus, Grieķijas stāvokli salīdzināja ar karu, kurā, lai uzvarētu, nepieciešams spert sāpīgus soļus. Viņš arī nosodīja streikojošos. «Cilvēkiem, kuri šantažē un paralizē visu valsti, okupējot ministriju ēkas, piepildot ielas ar atkritumiem, slēdzot ostas, ir jāpaskaidro, kā tas mums palīdz noturēties uz kājām,» paziņoja premjerministrs.
Viņam piebalsoja finanšu ministrs Evangels Venizels. «Mēs atrodamies mokošā, bet nepieciešamā cīņā, lai pārvarētu pēdējo un skarbāko krīzes punktu,» sacīja ministrs. «No šodienas līdz svētdienai mēs izcīnām kauju kauju.» Administratīvo reformu ministrs Dimitris Repass valdību salīdzināja ar cīkstoni. «Dažbrīd mēs jūtamies, kā iemesti Kolizejā, kur cīnāmies ar parādu monstru, bet pārējie noskatās un komentē,» gaudās D. Repass.
Balsojums paredzēts ceturtdien, bet vēl trešdien vairāki valdošās partijas PASOK deputāti sacīja, ka varētu neatbalstīt atsevišķus taupības paketes punktus.
Grieķijas valdība lielas cerības liek uz svētdien paredzēto ES galotņu tikšanos Parīzē, kur varētu tikt prezentēts apjomīgs eirozonas glābšanas plāns, kas paredzētu palielināt tā sauktā Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma apjomu no 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu) līdz diviem triljoniem eiro (1,4 triljoni latu).