«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Jāmeklē kompromisi
Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka tādi jautājumi kā Grieķijas krīze ir jāaplūko no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. «Šodien ir viena valdība, rīt - cita. Sabiedrības noskaņojums arī mainās. To esam redzējuši arī Latvijā, lai gan ne tik radikālās izpausmēs. Es domāju, ka rīcībai vajadzētu būt tādai, lai Grieķiju saglabātu kā normālu ES un eirozonas dalībvalsti,» spriež tautsaimniecības eksperts. U. Osis norāda uz to, ka ekonomikas sarežģījumi ir risināmi, par piemēru minot Spāniju, kurā arī bija pamatīga ekonomiskā krīze, taču patlaban situācija Spānijā uzlabojusies.
Līdz ar to, pēc ekonomista domām, svarīgi ir panākt, lai Grieķijas un aizdevēju starpā saglabātu dialogu, pieļaujot arī parāda nomaksas termiņa atlikšanu. Jautāts par to, vai gadījumā, ja Grieķijai tiktu mīkstināts parādu režīms, ar līdzīgām prasībām varētu nākt klajā citas finanšu krīzē cietušās valstis, ekonomists norāda, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā eirozonai rīkoties tad, ja kāda valsts nonāk krīzes situācijā. Sakārtotība un konkrēti spēles noteikumi būtu nepieciešami, lai nerastos situācijas, kad kādai valstij parāds tiek norakstīts un rezultātā parāda norakstīšanu prasa arī citi. U. Osis turklāt norāda, ka Grieķijas saglabāšana eirozonā varētu būt nepieciešama arī investoru tolerances noturēšanai, jo pretējā gadījumā varētu tikt arī izdarīts secinājums, ka eirozona nav spējusi tikt galā ar problēmām.
Uzticības jautājumu eirozonai, ja Grieķija vairs nebūtu tās sastāvā, akcentē arī Bank M2M Europe investīciju direktors Edgars Makarovs. Viņaprāt, pēc Grieķijas aiziešanas investoriem radīsies šaubas par to, vai var uzticēties eirozonai kā sistēmai un vai eirozona kā sistēma var vispār pastāvēt, un šaubas var izvērsties par iemeslu nozīmīgai ārvalstu aktīvu aizplūšanai no monetārās savienības.
Pašlaik valdību obligāciju zemais ienesīgums balstīts uz to, ka eirozona pastāvēs kā vienota sistēma. «Ja investoriem radīsies šaubas, būs vērojama Eiropas valdību obligāciju un citu instrumentu cenu korekcija atbilstoši tajā brīdī pastāvošajiem riskiem. Īpaši vērīgi investori skatīsies uz vājākajām valstīm, tādām kā Īrija, Kipra un Portugāle. Protams, Grieķijas izstāšanās no eirozonas vai pat Eiropas Savienības būs arī politisks trieciens valūtas savienībai, un šādu triecienu pasaulē var ilgi neaizmirst,» brīdina finanšu eksperts. Tiesa, E. Makarovs arī izsaka viedokli, ka Grieķijas izstāšanās gadījumā būs iespēja risināt jautājumus, neatliekot problēmu risināšanu uz vēlāku laiku. Līdz šim tas neesot noticis, bieži vien aizbildinoties ar neprognozējamām sekām.
Zaudējumi un haoss
«Vispirms jāpievērš uzmanība tam, ka aizdevums Grieķijas valstij, ko sniegušas eirozonas valstis, izstāšanās gadījumā var tikt neatgriezeniski zaudēts, kā arī aktuāls kļūs jautājums par Grieķijas uzņēmumu un iedzīvotāju parādiem. Pieņemsim, ka Grieķijai kā valstij jebkuru no šiem parādiem varbūt būs iespējams restrukturizēt, bet tas ne vienmēr ir izdevīgi kreditoriem. Jāatzīmē, ka Eiropas Centrālā banka ir viens no lielākajiem Grieķijas kreditoriem,» teic E. Makarovs.
Savukārt D. Gašpuitis norāda, ka Grieķijas izstāšanās gadījumā problemātisko jautājumu loks varētu paplašināties, piemēram, par Grieķijas dalību arī pašā ES, kas nozīmētu papildus esošajām problēmām veidot vienotu nostāju attiecībā pret Krieviju, arī jaunu politiskā haosa vilni ES valstīs. «Var pieņemt, ka lēmuma par Grieķijas izslēgšanu no eirozonas nebūs. Tāds lēmums var tikt pieņemts vienīgi, konstatējot esošo normatīvo aktu rupju pārkāpumu un būt kā reakcija uz tiem. Drīzāk Grieķija turpinās sevi dzīt strupceļā, kas var novest līdz situācijai, kad tai nāksies atbildēt uz jautājumu par to, vai pārkāpt nosacījumus vai tomēr koriģēt esošo nostāju saistībā ar programmas izpildi,» secina SEB bankas eksperts.
Negrasās norakstīt
Viens no jautājumiem, kas sabiedrībā izraisa rezonansi, saistīts ar to, ja Grieķija savus parādus pilnībā nespēs atdot, tad vismaz daļa no tiem tiks norakstīta. Precedents šādai rīcībai jau bijis - 2011. gada rudenī tika norakstīti 50% no Grieķijas obligāciju parāda, kas valsts saistības samazināja par 100 miljardiem eiro, līdz ar to radot ievērojamus zaudējumus Egejas jūras valsts prasījuma vērtspapīru turētājiem.
Taču Dienas aptaujātie finanšu eksperti ir visai skeptiski par to, ka varētu notikt vēl kāda parādu norakstīšana. «Uz parādu norakstīšanu Grieķijai cerēt nav nekāda pamata. Parāda apkalpošanas nosacījumi Grieķijai ir ļoti komfortabli. Grieķija parāda apkalpošanai procentuāli no valsts iekšzemes kopprodukta novirza mazāk nekā Itālija un Portugāle. Tādēļ neredzu nevienu argumentu, lai aizdevēji sāktu apsvērt šādu iespēju,» norāda D. Gašpuitis.
Arī E. Makarovs uzskata, ka šobrīd ir grūti iedomāties Starptautisko Valūtas fondu, ES vai citu starptautisku institūciju piekrītam kaut daļēja parāda norakstīšanai, jo tas radīs nebijušu precedentu. Taču viņš pieļauj, ka attiecībā uz privātajiem aizdevējiem parādu norakstīšanas iespēja ir ticama. Pašreizējā Grieķijas valdība solījusi vēlētājiem sasniegt zināmā mērā neizpildāmus mērķus un joprojām cenšas nevis samazināt valsts izdevumus, bet tos palielināt, t. sk. radot jaunas darba vietas ierēdņiem. Ja netiks pildīti jaunās valdības solījumi tautai, tad pastāv risks par iekšējiem politiskajiem nemieriem valstī un iespējamu varas maiņu, uzskata Bank M2M Europe eksperts.
Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA, atsaucoties uz Lielbritānijas laikrakstu The Times, gan vēstīja, ka ES gatavo slepenu plānu Grieķijas izslēgšanai no eirozonas, jo pastāv bažas, ka Grieķija maijā varētu pasludināt maksātnespēju. Grieķija bažas par maksātnespēju noraida.