Ļaudis, kuri pārsteidza
1. Posteni nākammēnes pametošais satiksmes ministrs acīmredzot izlēma vainagot savu darbību ar patriotisma apliecinājumu. Proti, Roņa kungs secināja, ka airBaltic darbībā nav nopietnāku problēmu par visai neveiksmīgu reklāmas kampaņu ar 23. februāra «armijas dienas» motīvu, un steidzīgi atsauca ministrijas pārstāvi aviokompānijas padomē, šādi sodot par briesmīgo nolaidību. Jāsaprot, ka Briškena pēctecim būs rūpīgi jāseko arī lidojumos piedāvāto suvenīru politkorektumam un halāla maltītes atbilstībai islāma prasībām...
Tiesa, pārsteidza arī Roņa kunga kolēģi jautājumā par viņa paša pēcteci. Izrādījās, ka nedz brūkošie ceļi, nedz zilās ugunīs degošais vilcienu iepirkums, gaidāmās pasažieru pārvadātāju protesta akcijas utt. nav pietiekams iemesls, lai vairāku mēnešu laikā atrastu cienīgu kandidātu. Cik var noprast, izvēlētais modelis būs satiksmes ministra p. i. vai v. i., kurš šad tad ieskries Gogoļa ielā no pamatdarba citā ministrijā brīvajā laikā. Var, protams, teikt, ka valsts pārvaldes uzbūve ļauj iestādei gluži labi strādāt arī bez ministra, balstoties uz valsts sekretāru un tā vietniekiem, tomēr SM specifika ir tā, ka nozarei daudzos jautājumos ir nepieciešama tieši ministra līmeņa pārstāvniecība. Ja partijas gribēja parādīt savu attieksmi pret nozari, jāatzīst - tas ir izdevies...
Mazliet pārsteidza arī tiesībsargs ar savu nepacietību. Ir jau saprotams, ka kādam publiskajā telpā nepieciešams kļūt par Ingunu Sudrabu nr. 2, kas regulāri kritizē, aizrāda, īsi sakot, ir Baltais tēvs vai māte valsts pārvaldē. Jansona kunga izredzes ir gluži labas, bet viņam jārēķinās, ka vēl jau pati Valsts kontroles bijusī vadītāja nav nekur pazudusi - ja viņa izšķirsies par došanos politikā, var nākties sacensties paziņojumu dramatiskumā. Jebkurā gadījumā izvēlēties par uzbrukuma mērķi finansiāli novājinātos sociālās aprūpes centrus un saņemt samērā pamatotu prasību atvainoties (Ingunai tādu misēkļu nebija...) nebija prātīgi.
Zināmu pārsteigumu pagājušajā nedēļā sagādāja arī kaimiņi. Lietuvas ebreju kopiena publiski atvainojās (kad kaut kas tāds pieredzēts?!) par nepatiesas informācijas izplatīšanu (runa ir par vietējo jauno nacionālistu gājiena lozungu kļūdainu citēšanu).
Par nebeidzamajām batālijām starp izglītības ministru un Augstākās izglītības padomi, kas pagājušajā nedēļā papildinājās ar jaunām frontes līnijām, pat negribas izteikties. Brīžiem jāsāk nožēlot, ka aizliegti dueļi, - konflikts ir tā sapinies, ka vienīgais risinājums būtu Ķīļa un Vētras divkauja «līdz pirmajām asinīm». Ja tomēr neesam tik neganti, tieši otrādi, strīdniekiem kā izglītotiem ļaudīm varētu atgādināt A. J. Stendera tālajā 1805. gadā nodrukāto pamācību: «Ir mazumā tas miersirdīgs pārticis un laimīgāks ir nekā tas visgribis un negausis, kas pie visa pilnuma pats ēdās un to pēdīgu dzīves laimi zaudē...»
Tikmēr reālajā pasaulē...
2. Pagājušajā nedēļā izskanēja vairāki Latvijas ekonomikai būtiski jaunumi. Turpinās strīdi par to, cik jēdzīgi saimnieko Latvijas ostas (kritisku viedokli pauda, piemēram, Reformu partijas pārstāve Sondore-Kukule partijas interneta vietnē, savukārt Neatkarīgā Rīta Avīze - kāds pārsteigums! - publicēja pilnīgi pretējus ekspertu viedokļus). Lai kā arī būtu, kamēr mēs te lēnā garā turpinām plūkties, somu koncerns Lemminkainen paziņoja, ka šā gada martā sāks liela konteineru kravu centra izbūvi Klaipēdas ostā (projekta kopējās izmaksas - 65 miljoni eiro). Ja ņem vērā citus šogad jau pieteiktos projektus Latvijas ostu lielākajos konkurentos (naftas produkti Tallinā u. c.), bažas par stagnāciju Latvijas tranzīta nozarē kļūst saprotamas.
Atzīmēšanas vērts - it īpaši, ja ņem vērā kaislīgās debates par valdības sociālo politiku - bija Swedbank pagājušajā nedēļā publiskotais salīdzinošais pētījums par Baltijas valstīm. Secinājums: Igaunijā gan ir augstākais neapliekamais minimums, toties ar dažādām iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm Latvija ir devīgāka. Savukārt Igaunijas laikraksta Eesti Paevaleht veiktā aptauja atklāja, ka 37% no darbspējīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem apsver emigrēšanas iespēju tuvākā pusgada laikā. Citiem vārdiem sakot, mūsu ziemeļu kaimiņiem, protams, zāle ir zaļāka un debesis zilākas, bet...
Ja ņem vērā, cik labprāt eiroskeptiķi Latvijā piesauc Polijas piemēru, interesanti, ka poļi sāk diskusijas (26. februārī parlamentā utt.) par pievienošanos eirozonai. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tā tiek plānota pēc trim četriem gadiem, tomēr iemesls nesteidzīgumam ir ne tik daudz eirozonas vājums, cik tas, ka Polija pašlaik pati nekvalificējas plus atšķirībā no Latvijas ir nepieciešamas izmaiņas šīs valsts satversmē.
Sākums pareizs, turpinājums - ?
3. Izņemot militārās parādes, kas, cik saprotams, ir populāras plašās tautas masās, kopumā vārdu savienojums «Latvijas drošības politika» lielā daļā ļaužu izraisa vieglu skepsi. Droši vien daudzi arī pavīpsnāja, pagājušajā nedēļā padzirdot, ka Aizsardzības ministrija veidošot «kiberzemessardzi». Patiesībā ironija ir nevietā, jo kiberapdraudējumi mūsdienu pasaulē ir kļuvuši par ļoti nopietnu problēmu. Tas, ka mēs Latvijā vēl neesam saskārušies ar nopietniem mēģinājumiem paralizēt, teiksim, vietējo elektroapgādes vai banku maksājumu sistēmu, izzagt datus utt., nenozīmē, ka mazas, starptautiski maz zināmas valsts statuss būs drošības garantija arī nākotnē (ne velti 25.02. Ministru kabineta komitejas sēdē paredzēts skatīt Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības stratēģijas projektu tuvākajiem pieciem gadiem). Arī lēmums kiberdrošības stiprināšanā iesaistīt «civiliedzīvotājus» ir pareizs: nav noslēpums, ka sacensībā ar valsts struktūrām kibernoziedznieki parasti ir pussoli priekšā, līdz ar to privātsektora IT speciālisti šajā ziņā būs ļoti noderīgi.
Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā parādījās arī dažādas prognozes par gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu (gan saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti, gan tālāku tirgus liberalizāciju). Cik noprotams, ekonomikas ministrs gatavo (līdz 1. aprīlim) priekšlikumus, lai kāpumu mazinātu, tomēr ir bažas, vai jautājums netiks politizēts, - priekšlikumi izklāstīti Pavļutu deleģējušās partijas interneta vietnē, kas kādam no koalīcijas partneriem var likt domāt, vai tikai pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā partija negrib «iztaisīties par labo». To, ka politiķi iedomāto vai reālo konkurentu idejas spēj bloķēt, pat ja tās ir pareizas, esam pieredzējuši gana daudz. 5
Šonedēļ
4. Iespējams, svarīgākais šīs nedēļas notikums būs Ziemeļu nākotnes forums, kas Rīgā pulcēs Baltijas, Skandināvijas valstu un Lielbritānijas vadītājus. Laikā, kad debates par Eiropas Savienības neviendabīgumu kļūst arvien atklātākas, ziemeļu reģionam būtu lietderīgi saprast kopīgo, kas palīdzētu labāk sadarboties un mazināt citu, mums nevēlamu politikas iniciatīvu ietekmi uz Eiropu.
Uzmanības centrā atkal nonāks sabiedriskā televīzija, jo kandidāti uz LTV valdi iepazīstinās plašāku publiku ar savu redzējumu par šī nozīmīgā medija nākotni. Savukārt Saeimā gaidāmas debates par enerģētiku - deputāti gan tiksies ar Latvijas gāzes vadību, lai pārrunātu kurināmā cenas, gan uzklausīs ekonomikas ministra skatījumu par valsts politiku enerģētikā tuvākajos desmit-divdesmit gados.