Lai popularizētu Halsmana daiļradi dzimtenē un ar tās palīdzību savukārt dzimteni - pasaulē, biedrība FOTO.LV organizē projektu Filips Halsmans un Rīga. Tā ietvaros paredzētas divas izstādes, konference un svinīga piemiņas plāksnes atklāšana.
Slaveni žurnālu vāki
Izstāde 101 žurnāla Life vāks, kas kopš 2. maija būs skatāma kinoteātrī Rīga, iepazīstinās ar Halsmana fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu ilgajā sadarbībā ar žurnālu Life (1942-1972). Life tāpat kā National Geographic ir leģendāri izdevumi, kas savulaik fotomākslas attīstību virzījuši un ietekmējuši ne mazāk kā muzeji, fondi un aģentūras. Izstādē tiks eksponētas F. Halsmana fotografēto žurnāla apvāku digitālās kopijas no oriģināliem izdevumiem, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.
Otrā izstādē, ko nedaudz vēlāk, 20. maijā, atklās tirdzniecības centrā Galerija Centrs (arī Life vāku izstāde kopš 20. maija būs skatāma turpat, Audēju ielā 16), varēs apskatīt mūsdienu autoru mēģinājumus populārus cilvēkus fotografēt slavenajā Halsmana palēcienā. Izstādes Lēciena valodas stunda fotogrāfiju autori ir Juris Kmins un Dmitrijs Gerčiks. Palēkušies - Andris Vilks, Nils Ušakovs, Ģirts Ķesteris, brāļi Žagari, Igors Vihrovs, Mārcis Auziņš un citi.
Dažādi skatījumi
Starptautiskajā konferencē Filipa Halsmana lasījumi savukārt plānots apskatīt F. Halsmana mantojumu modernisma estētikas kontekstā un pievērsties tēmai par žurnālu dizainu un fotogrāfiju mūsdienās, raugoties pēc mākslas un reklāmas industrijas robežām un savstarpējas mijiedarbības. Konferencē uzstāsies autoritatīvi fotogrāfijas pētnieki un kuratori no ASV un Krievijas - Ņūmeksikas Universitātes asociētais profesors Stīvs Jeitss un Aleksandra Rodčenko Fotogrāfijas un mediju mākslas skolas pasniedzējs Mihails Sidlins. Piedalīsies arī fotogrāfs Gunārs Binde, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva. Konferenci vadīs mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
Rīgā, Parīzē un Ņujorkā
Latvijas fotomākslinieks Gunārs Binde konferencē iecerējis iepazīstināt plašāku sabiedrību ar stāstu, kā viņa īpašumā nonāca Filipa Halsmana darbu oriģināli kopā ar privātu arhīvu, kas glabā saistošu, vēl nepētītu un nepublicētu materiālu. Tā galvenokārt ir sarakste starp Filipu Halsmanu un viņa skolasbiedru Levu Icihsonu, kurš Halsmanu uzmeklējis iepriekšējā gadsimta 60. gados pēc publikācijas kādā Austrumvācijas avīzē par Halsmana izstādi Rietumberlīnē. Gunārs Binde atzīst, ka Halsmana darbi ietekmējuši viņa daiļradi jau sešdesmitajos, vēl nezinot, ka Halsmans ir rīdzinieks, un vēl pirms iepazīšanās ar Icihsona kungu 80. gadu sākumā. Icihsons aicinājis Bindi tikties, lai izstāstītu, kā izsūtījumā Sibīrijā sācis sarakstīties ar Halsmanu, un parādītu fotogrāfijas, ko Halsmans viņam sūtījis. Abi sadraudzējušies, un pēc Icihsona kunga nāves Binde mantojis ar Halsmanu saistītos materiālus. To vidū arī pāris oriģinālu Halsmana fotokopiju, tai skaitā viens no populārajiem ASV prezidenta Džona Kenedija portretiem. Šo un citus gana vērtīgus un saistošus prominentu autoru uzņēmumus Gunārs Binde gatavojas rādīt savas kolekcijas izstādē, kas drīzumā paredzēta Fotomuzejā.
Nav gluži tā, ka Filipa Halsmana darbi Rīgā redzami pirmo reizi. Nerunājot jau par plaši pieejamām ziņām grāmatās un tīklā, Halsmana oriģināli bijuši skatāmi apjomīgā izstādē Fotogrāfijas, Francijas personības. 1934 - 1960, kas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika sarīkota 2007. gadā. Toreiz ar baltiem cimdiem drīkstēja pašķirstīt arī albumus ar liecībām par iespaidīgajām Dalī fotoakcijām. Izstāde arī tika atklāta autora dzimšanas dienā - 2. maijā un tāpat kā šīgada projekts bija iecerēta ar mērķi «aktivizēt mūsdienu fotogrāfijas mākslas pētniecību, veicināt izglītības kvalitātes attīstību vizuālās komunikācijas sfērā un rosināt dažādu profesionāļu starpdisciplināru diskusiju par fotogrāfijas nozīmi mākslā un masu medijos». Jācer, ka biedrības FOTO.LV rīkotajām Halsmana dienām Rīgā izdosies ne vien pāris dienu lasītāju un skatītāju acu priekšā nozibināt vārdus «Halsmans Rīgā», bet tiešām īstenot kaut daļiņu no plašajiem plāniem.
F. Halsmans dzimis ebreju zobārsta un skolotājas ģimenē, pavadījis Rīgā pirmos divdesmit dzīves gadus. Uzsācis inženierzinātnes studijas Drēzdenē, bet, ciemojoties pie māsas Parīzē, nonāk šīs pilsētas valdzinājumā, pamet studijas un pievēršas fotomākslai. 1930. gadā atver savu studiju, tiek atzinīgi novērtēts, darbi publicēti Vogue, Vu u. c. franču stila žurnālos. 1937. gadā tāpat kā daudzi ebreju izcelsmes intelektuāļi un mākslinieki pamet Eiropu - jau kā ievērojams portretists ar Alberta Einšteina atbalstu Halsmans nonāk Eleonoras Rūzveltas veidotajā Eiropas nozīmīgāko mākslinieku, rakstnieku un zinātnieku vidū, kuri saņem ASV vīzu. Ņujorkā viņš sāk darbu kā žurnālu un modes fotogrāfs, kļūst arī par vienu no pirmajiem aģentūras Magnum biedriem.