Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +15 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Horoskopi

Domāšanas principi veidojas jau bērnībā, tāpēc vides izglītībai ir būtiska loma. Ekoskola var būt jebkura izglītības iestāde, kura, pirmkārt, vēlas kaut ko darīt vides labā un, otrkārt, arī dara. Būtībā tā ir izglītības programma, bet ar praktisku ievirzi, kas ir svarīgi - mēs parasti daudz runājam, bet maz darām. Ekoskola ir tie darītāji - uzsver programmas koordinators Daniels Trukšāns.

Kas šobrīd notiek ekoskolu programmā?

Papildus ierastajiem ekoskolu rudens darbiem - ekopadomes veidošanai, vides novērtējuma veikšanai, izzinot skolu stiprās un vājās puses un darba plānu izveidošanai visam gadam, patlaban programmā ir divi lieli starptautiski projekti. Pirmais - Ēdam atbildīgi! veltīts pārtikas tēmai, apzinot globālos izaicinājumus un to nozīmi vietējā līmenī - reģionā, pilsētā vai ciematā. Savukārt otrs veltīts bioloģiskajai daudzveidībai. Mēs ierasti runājam vairāk par vidi kā cilvēka un dabas mijiedarbību, bet šī projekta ietvaros runāsim tieši par dabu. Skolas apzināsies, kas tām ir apkārt, un domās dažādas stratēģijas, kā vidi aizsargāt. Pirmais projekts ilgs trīs gadus, otrs piecus, un noslēgumā arī vērtēsim, kā mainās cilvēku attieksme pret šo tēmu.

Cik izglītības iestāžu šobrīd piedalās ekoskolu programmā?

Šogad tiks apbalvota 171 izglītības iestāde, un 10 skolas ir ceļā uz ekoskolas nosaukuma iegūšanu. Katru gadu vidēji pievienojas 20 jaunas izglītības iestādes - gan pirmsskolas, gan skolas, gan augstskolas. Īpaši populāra programma kļūst bērnudārzu vidū. Iniciatīva pamatā nāk no skolotājiem, no vecākiem un pašiem jauniešiem, kas ir visforšākais, jo programmas mērķis ir tieši aktivizēt jauniešus, motivēt viņus domāt un rīkoties. Kas attur citas izglītības iestādes no iesaistīšanās? Tas laikam ir liels papildu darbs. To dara entuziasma pilni cilvēki papildus obligātajam mācību saturam. Skolotājs visu dara brīvprātīgi, tāpēc es tiešām apbrīnoju pedagogus, kuri to uzsāk. Turklāt iesaistīties var jebkurā mirklī, un sākums pavisam vienkāršs - Vides izglītības fonda mājaslapā jāaizpilda pieteikuma anketa.

Kādi ir ekoskolu skolēnu, skolotāju sasniegumi?

Sasniegumi ir ļoti dažādi, jo katru gadu izglītības iestādes izvēlas kādu no astoņām aktuālajām tēmām. Piemēram, Mālpils novada vidusskola, sadarbojoties ar pašvaldību, uzsākusi darbu pie tā, lai ceļš uz skolu būtu drošāks. Katru gadu novembrī notiek rīcības dienas, kurās tiek iesaistīta sabiedrība, un Eglaines pamatskola sadarbībā ar pašvaldības policiju rīkoja sava veida reidus un informēja iedzīvotājus par atkritumu problēmām pagastā, stāstot, kā mazināt atkritumu daudzumu, kā tos šķirot. No pirmsskolas izglītības iestādēm tepat Rīgā CreaKids izdomāja, kā vairāk iesaistīt vecākus un mudināt viņus domāt par vides aizsardzību. Viņiem bija rotaļlieta, kas ceļoja uz katru ģimeni, un, to mājās fotografējot, bija jāparāda tās videi draudzīgās aktivitātes, kas tiek darītas ģimenē. Savukārt no augstskolām Liepājas Universitāte dienesta viesnīcā ierīkoja skapi, kurā varēja nolikt nevajadzīgas, bet labas lietas, ko citi savukārt var paņemt. Ir ļoti daudzas šādas interesantas idejas, kuras saliekot kopā tiek panāktas lielas un vērtīgas izmaiņas.

Pats galvenais, ka skolas tiešām ietaupa resursus, samazina savu ietekmi uz vidi. Svarīgi, ka gūst zināšanas, ar kurām var dalīties tālāk. Ekoskolas kalpo kā labais piemērs, kas iedvesmo uz videi draudzīgu rīcību un attieksmi. Turklāt iesaista arī sabiedrību, vecākus. Darbs varbūt sākas ekopadomē, bet pēc tam iesaistīti ir visi!

Kā vērtējat vides izglītības kvalitāti skolās, skolotāju un skolēnu zināšanas par videi draudzīgu dzīvesveidu?

Ir kaut kādas pamatlietas, ko, manuprāt, zina gandrīz visi, piemēram, tā pati atkritumu šķirošana. Bet, ja salīdzina, tad domāju, ka ekoskolās skatījums ir daudz plašāks un dziļāks. Bet arī citur zināšanas ir, jo bez ekoskolu projekta ir vēl citas iniciatīvas atsevišķās nišās. Taču ekoskolu projektā mēs aptveram visas aktuālākās ar pret vidi atbildīgu dzīvesveidu saistītās tēmas. Piemēram, tagad klāt ir nākusi tēma - pārtika. Tā ir tāda ikdienas lieta, bet mēs neaizdomājamies par ietekmi gan saistībā ar ražošanas procesu, gan pašu produktu, kas atstāj sekas uz vidi un cilvēka veselību.

Principā lielākoties pamatproblēma ir tāda, ka jauniešiem, skolotājiem zināšanas ir un informācija ir pieejama, bet trūkst rīcības. Tāds caurums vidū - runājam, bet nedarām. Ekoskolu programma to aizpilda - ne tikai runājam par atkritumu daudzuma samazināšanu, bet arī tos samazinām. Ne tikai runājam par videi draudzīgu pārvietošanos, bet arī tā pārvietojamies.

Protams, ļoti svarīga ir arī ģimenes līdzdalība un izglītošana. Viens no elementiem programmā ir visas sabiedrības iesaiste, un ar to bieži vien tiek saprasti arī vecāki. Nereti jaunieši ir tie, kas izglīto savus vecākus. Piemēram, ja skolēns kaut ko uzzina skolā, bet pēc tam mājās to nevar realizēt, jo nav atbalsta, veidojas pretrunas un rīcība izpaliek. Taču ir bijuši ļoti daudzi piemēri, ka mājās sāk šķirot atkritumus vai efektīvi lietot enerģiju, ūdeni un pārvietoties ar velosipēdu.

Kā pats sākāt pievērsties vides tēmām, un par ko ir vislielākais gandarījums?

Par vides virzienu aizdomājos tad, kad sāku studēt un prātoju, ko dzīvē gribu darīt. Nolēmu, ka vēlos darbu, kam saskatu lielāku jēgu kā tikai naudas pelnīšana. Sāku ar jurisprudenci, taču sapratu, ka nevēlos krāmēties ar papīriem, bet gribu kaut ko darīt cilvēku vai vides labā. Līdz ar to sāku studēt vides pārvaldību un darboties attiecīgajā jomā. Rezultātā tā sanāca, ka sāku strādāt ar ekoskolām. Turklāt ekoskolu programmu arī īsti neuztveru kā darbu. Tas man ir kā aicinājums, kas sniedz prieku un gandarījumu. Redzu, ka skolas reāli panāk izmaiņas, motivē vecākus, pašvaldības kaut ko ieviest un mainīt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?